Par budžeta projekta nodošanu Saeimai balsoja 53 deputāti. Pret bija 28 parlamentārieši, bet vēl pieci balsojumā nepiedalījās.
Ņemot vērā, ka nododot likumprojektus komisijām debates ir ierobežotas, gari strīdi par valsts maku nākamajiem gadiem parlamentā šodien vēl nenotika. Tomēr opozīcija jau ļāva noprast, ka valdībā sagatavoto budžetu koalīcijai bez pretestības neļaus pieņemt.
"Latvijas Reģionu apvienībai nav pieņemami lielie tēriņi valsts pārvaldē, ministrijām papildus piešķirtie līdzekļi, kā arī birokrātijas sloga palielināšana (..) Otrkārt, uzņēmējdarbībā, kas ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, ir radītas papildus izmaksas saistībā ar nodokļu politiku," saka deputāte Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība).
Pretenzijas ir arī "No sirds Latvijai" (NSL). "Vai mums kā opozīcijai ir cita iespēja? Domāju, ka nē. Jo, citēju: "Īsti korekcijas nevarētu būt, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja [premjers] Māris Kučinskis, atbildot uz jautājumu par šādu iespēju, ka budžeta laikā izstrādās savus priekšlikumus" (..) Nepārprotama Ministru prezidenta norāde koalīcijai un pilnīgi skaidra arī opozīcijai. Šie likumprojekti jau ir nolemti bezierunu pieņemšanai. Bet tas mums nav pieņemami," bilst NSL deputāte Silvija Šimfa.
No koalīcijas puses gan tika atgādināts, ka šajā budžetā paredzēts pieaugums gan veselības aprūpei, gan aizsardzībai, gan demogrāfijai. "Es aicinu atbalstīt budžeta paketes nodošanu," mudina Saeimas deputāts Jānis Upenieks ("Vienotība"). "Lai arī zinu, ka starp lasījumiem centīsimies izveidot savai nozarei labvēlīgākus un fiskāli ietilpīgus priekšlikumus, aicinu atcerēties, ka tikai stabila un sabalansēta fiskālo problēmu risināšana būs garants demogrāfisko problēmu risināšanai, nodrošinās mūsu valsts bagātību ilgtermiņā, iedzīvotāju atgriešanos un visu mūsu labklājību," pauž Upenieks.
Par budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem atbildīgajā Budžeta komisijā paredz, ka diskusijas nebūs vieglas. "Budžeta paketē ir vairāki likumprojekti, kuri, gadījumā, ja viņi būtu gājuši savādāku gaitu, viņi būtu gājuši caur citām komisijām," saka Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns. "Tas attiecas gan uz izglītības, gan kultūras jomu, gan arī labklājības jomu un tur būs svarīgs arī citu līdzatbildīgo komisiju viedoklis. Uz pirmo lasījumu varbūt tas būs ne tik būtiski. Bet, kad mēs skatīsim likumptrojektu otrajā lasījumā, un tas jau būs novembrī, tad gan mēs skatīsmies, ko teiks citas līdzatbildīgās komsijas, kuras ikdienā strādā ar šiem jautājumiem," norāda Vucāns.
Izdevumi ir plānoti 8,95 miljardu eiro apmērā. Atšķirībā no citiem gadiem vairs nebūs "deputātu kvotu".
Jau ziņots, ka lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
