Deputāti nolēma, ka līdz 3. decembrim varēs iesniegt priekšlikumus, bet Saeimas sēdē likumu izskatīs 13. decembrī.
Šos iepriekšējās Saeimas pieņemtos grozījumus Valsts prezidents neizsludināja un nodeva otrreizējai caurlūkošanai.
Atbildīgā par Darba likuma grozījumu sagatavošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tās priekšsēdis Andris Skride no „Attīstībai”/PAR Latvijas Radio apliecināja, ka uz komisijas sēdi tiks aicinātas visas ieinteresētās puses.
„Nepieciešams, protams, to izdarīt jau tagad, decembrī, lai uzņēmējiem nerastos problēmas ar budžetu. Šobrīd es iepazīstos ar dokumentiem un strādāju, lai saprastu abu pušu viedokļus,” sacīja Skride.
Visnepacietīgāk izmaiņas Darba likumā gaida lielākos būvniekus apvienojošā Latvijas Būvuzņēmēju partnerība. Tieši šī organizācija savulaik iniciēja izmaiņas virsstundu apmaksā.
Šā gada 1. novembrī, kad iepriekšējā Saeima savā pēdējā sēdē pieņēma Darba likuma grozījumus galīgajā lasījumā, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane teica, ka „būvniecības nozare šobrīd ir savākusi ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamo apjomu. Vairāk nekā puse no nozares ir parakstījusi. Līdz ar to, pēc šodienas Saeimas lēmuma, kad prezidents izsludinās likumu, mēs šo vienošanos atdodam publicēšanai. Tas nozīmē, ka sešus mēnešus pēc publicēšanas tā stāsies spēkā.”
Atbalstu likuma izmaiņām, kas paredz, ka gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz, ka darbiniekiem noteiktā minimālā alga ir būtiski lielāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, par virsstundām var maksāt mazāk, paudusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Tomēr netrūkst arī oponentu. Ar aicinājumu grozījumus neizsludināt pie Valsts prezidenta vērsās tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Bērnu slimnīcas ķirurgu arodbiedrība.
KONTEKSTS
Pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām aizejošās 12. Saeimas pēdējā plenārsēdē 1. novembrī pieņemti Darba likuma grozījumi, kas paredz: gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt mazāk – nevis 100, bet gan 50% apmērā. Pret izmaiņām to apspriešanas gaitā iebilda tiesībsargs, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas prognozēja, ka šī norma tiks apstrīdēta Satversmes tiesā.
Attiecīgos Darba likuma grozījumus lobēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerība – būvnieki, kuri noslēguši ģenerālvienošanos.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 9. novembrī likuma grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai, kuri pēc prezidenta domām vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti.
Vējoņa ieskatā, mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
Viņaprāt, nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā.
