Komisijai pēc vairākas nedēļas ilgušām diskusijām beidzot ir izdevies panākt vienošanos par grozījumiem Enerģētikas likumā, ar kuriem iecerēts noteikt dabasgāzes tirgus atvēršanas principus pēc uzņēmuma “Latvijas gāze” monopola beigām nākamā gada aprīlī. Deputāti ir nolēmuši, ka “Latvijas gāzei” nāksies īstenot uzņēmuma reorganizāciju visai saspringtā termiņā, savukārt energokompānija “Latvenergo” varēs cīnīties par iespēju jau pirms 2017.gada iegādāties gāzi ārvalstīs.
Pabeidzot skatīt aptuveni 160 priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, deputāti otrdien, 2.februārī, nolēma, ka LG sadale, nodalot no tās dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu, ir jāpabeidz līdz 2017. gada beigām. Līdz šim termiņam arī būs jāatrod pircējs jaunizveidotajam pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram.
Tāpat deputāti vienojās likumā iestrādāt normas, kas ļautu valsts AS "Latvenergo" un citiem lielajiem dabasgāzes patērētājiem līdz dabas gāzes tirgus atvēršanai, kas plānota 2017. gada aprīļa sākumā, vismaz risināt sarunas ar LG par iespēju dabasgāzi savām vajadzībām iepirkt ārpus Latvijas.
LG būs pienākums iesaistīties sarunās ar komersantiem, kas, izmantojot gāzes pārvades infrastruktūru, vēlēsies gāzi savām vajadzībām iegādāties no cita pārdevēja ārpus Latvijas. Ja LG noraidīs piedāvājumu, tad tam būs jābūt nopietnam pamatojumam, paredz Saeimas komisijā atbalstītie priekšlikumi.
Pagaidām vēl nav zināms, kad Saeima likuma grozījumus skatīs trešajā galīgajā lasījumā, jo vēl ir jāsagaida parlamenta Juridiskā biroja atzinums par to, ka likuma grozījumos iestrādātās normas nav pretrunā citiem normatīvajiem aktiem.
Tomēr par strīdīgākajiem jautājumiem politiķiem izdevās vienoties jau otrdien. Viens no aktīvāk apspriestajiem jautājumiem bijis par to, vai esošajam monopolistam “Latvijas gāzei” tomēr nebūtu piešķirams garāks termiņš uzņēmuma reorganizācijai, un tā būs jāpaveic 2017.gada laikā. “Latvijas gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis uzskata, ka šāds termiņš ir utopisks.
“Protams, ja Jūs kā Saeima, un Ekonomikas ministrija vēlaties šos saspringtos termiņus saglabāt likumā, “Latvijas gāze” jau no tā nenobeigsies, tas arī ir skaidrs. Jautājums ir tikai par pragmatisku pieeju lietām. Un cik mana pieredze stāsta, pārdot deviņu mēnešu laikā uzņēmumu, kuru aktīvu vērtība mērāma simtos miljonu eiro, ir praktiski nereāli, nekad tādi darījumi nav notikuši,” uzsvēra Kalvītis.
Deputāti tomēr piekrita Ekonomikas ministrijas viedoklim, kura uzskata, ka “Latvijas gāze” un tās akcionāri par gaidāmajām pārmaiņām tirgū zināja jau pietiekami ilgu laiku, un uzņēmums ir iespēja sākt gatavoties reorganizācijai jau laicīgi.
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (“Vienotība”) norādīja, ka “būtībā mums būtu jāuzticas tam viedoklim, ko pauž ekonomikas ministre, jo ministrijā ir daudz lielākas ekspertīzes iespējas, nekā šobrīd komisijā, un viņi noteikti ir vērtējuši visus riskus un analizējuši, un virzot konkrētās redakcijas un termiņus, var galvot, ka tas ir pieņemami un saprātīgi”.
Ar asām diskusijām komisijā atbalstu guvis arī priekšlikums, kas uzņēmumiem, vienojoties ar “Latvijas gāzi”, ļaus pa “Latvijas gāzes” infrastruktūru no cita avota savām vajadzībām piegādāt gāzi. Lai gan “Latvijas gāze” šo ierosinājumu noraidīja kā savu monopoltiesību pārkāpumu, virsroku guvis viedoklis, ka, atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem, uzņēmuma ir jānodrošina pieeja savai infrastruktūrai arī citiem lietotājiem, un to nevar ierobežot arī “Latvijas gāzes” piesauktais uzņēmuma privatizācijas līgums.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis sacīja, ka “neviena Eiropas Savienības direktīva, un tai skaitā mūsu Enerģētikas likums, juridiski nekad nav noformulējis nekādas atkāpes saistībā ar privatizācijas līgumu”.
“Vienīgās atkāpes, kuras direktīva pieļauj, ir saistībā ar izolētiem tirgiem, saistībā ar to, ka nav alternatīvu dabasgāzes piegāžu. Ekskluzivitāte - šajā izpratnē, ka ir vienīgais tirgotājs - nekad nav bijusi garantēta caur privatizācijas līgumu. Visas atkāpes, kuras likumā esam kādreiz iekļāvuši, ir bijušas saistītas ar izolētu tirgu. Izolēts tirgus Latvijā ir beidzies, vairs nav nekāda pamata piemērot atkāpes, kuras izriet no direktīvas, savukārt atkāpes saistībā ar privatizācijas līgumu Latvijas valstij nav tiesību piemērot,” klāstīja Irklis.
"Tāda politiķu neprofesionalitāte mūsdienu Latvijā vēl nav bijusi," tā pēc Saeimas komisijas sēdes Latvijas Radio paziņoja ekspremjers, LG vadītājs Aigars Kalvītis. Pēc viņa vārdiem, likuma grozījumi ietver virkni pretrunu. Viņaprāt, ir pārkāptas LG akcionāru tiesības rīkoties ar savu īpašumu.
Otrs punkts – priekšlaicīga gāzes tirgus atvēršana, ar ko arī tiek pārkāpts privatizācijas līgums. "Juristiem būs daudz darba, bet valstij nāksies tērēt lielus līdzekļus pieļauto kļūdu labošanai. Vai mēs iesim uz tiesu- par to lems akcionāri," paziņoja Kalvītis.
Līdz šim visaktīvāk par iespēju iegādāties dabasgāzi no ārvalstīm ir paudusi Latvijas energokompānija “Latvenergo”, kura jau pērn bija vienojusies par testa partijas viena miljona kubikmetru apjomā iegādi no kaimiņvalsts Lietuvas. “Latvenergo” līdzīgi kā Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds darījums nenozīmē dabasgāzes tirgus atvēršanu, bet gan tikai iespēju pa esošo “Latvijas gāzes” infrastruktūru transportēt dabasgāzi līdzīgi, kā tas tiek darīts, piemēram, citu Baltijas valstu gāzes kompāniju darījumos.
Jau ziņots, ka atbilstoši iepriekš lemtajam, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšana un no LG neatkarīgas kapitālsabiedrības izveide ir jāpabeidz līdz 2017. gada beigām.
Smagākās diskusijas līdz šim bija par LG sadales termiņiem un Inčukalna dabasgāzes krātuves piederību, kā arī par to, vai lielajiem dabasgāzes patērētājiem ļaut jau tagad savām vajadzībām iepirkt dabasgāzi ārpus Latvijas.
LG uzskata, ka tai saskaņā ar privatizācijas līgumu līdz 2017. gada aprīļa sākumam ir ekskluzīvas iespējas uz gāzes infrastruktūras lietošanu Latvijā. Tāpat LG šaubās, vai deviņu mēnešu laikā - no 2017. gada aprīļa sākuma līdz decembra beigām - būs iespējams sadalīt aktīvus un atrast pircēju jaunizveidotajam pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram.
