Vides organizāciju pārstāvji jau iepriekš vērsa uzmanību uz valdības neilgi pirms Jāņiem steigšus pieņemtajām izmaiņām noteikumos par izcērtamo koku caurmēru. Samazināts pieļaujamais koku ciršanas diametrs – priedei no 39 līdz 30 centimetriem, eglei no 31 līdz 26 centimetriem, bērzam no 31 līdz 25 centimetriem. Tas vairošot kailcirtes, apdraudēs putnus un citas radības un mazinās bioloģisko daudzveidību.
Šos argumentus pieprasījumā premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") bija aicinājuši skaidrot Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Jāatgādina, ka noteikumu izmaiņas par izcērtamo koku caurmēru sagatavoja jau 2016. gadā, kad tos parakstīja toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Tagad viņš līdz ar citiem "zaļzemnieku" frakcijas deputātiem prasījis skaidrojumus par pieņemtajām noteikumu izmaiņām. Pirms sešiem gadiem Zemkopības ministrija (ZM) šo lēmumu centās virzīt, domājot par mežu īpašnieku peļņas uzlabošanu, bet šobrīd tas pamatots ar nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Par šo argumentu pieprasījuma iesniedzēju vārdā šaubas izteica ZZS frakcijas pārstāvis Viktors Valainis.
"Zemkopības ministrija Krišjāņa Kariņa vietā raksta, ka pastāv riski nosalt Latvijas iedzīvotājiem. Jā, es piekrītu, ka šādi riski nākamajā ziemā pastāv, bet, kolēģi, uzdosim sev jautājumu: kā šis lēmums palīdz novērst šos riskus? Arī pašas Zemkopības ministrijas piedāvātajos materiālos mēs redzam, ka koksnes eksporta apjomi Latvijā būtiski ir auguši.
Vai nebūs tā, ka šī papildus nocirstā koksne vienkārši aizbrauks prom no Latvijas?" vaicāja Valainis.
Saskaņā ar ZM aprēķiniem šis lēmums ļaus saražot par 20% vairāk kurināmās šķeldas un pazemināt tās cenu. Tomēr, ņemot vērā augsto pieprasījumu, piemēram, no Skandināvijas valstīm, šis mērķis varētu nepiepildīties. Vairumu šķeldas eksportēs, un Latvijas iedzīvotāji nebūs ieguvēji, jau iepriekš argumentēja arī vides draugi.
Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē par šo jautājumu nepiedalījās ne premjers, ne zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), taču bažas par vides noplicināšanu centās kliedēt ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Pēc viņa teiktā, koku caurmēra izmaiņas neietekmēs vides daudzveidību mežā.
"Caurmērs [koku nociršanai] tika noteikts padomju gados, vadoties pēc tā laika tehnoloģijām, kur to baļķi varēja ielikt iekšā. Caurmērs nekādā veidā nav saistīts ne ar vides, ne kādiem citiem apstākļiem. Gadu skaits, jā, bet pats caurmērs ne. Mežu zinātnieki ir aprēķinājuši, ka, nenosakot caurmēru, 15 gadu laikā tos kokus tik un tā nocirstu," skaidroja ZM pārstāvis.
Pēc Eglīta teiktā, ar šo lēmumu nenotiekot atkāpšanās no Eiropas Savienības "zaļā" kursa.
Laikā kopš 2018. gada mežu izciršanas kontroles būtiski pieaugušas. Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības direktīva paredz, ka 30% sauszemes teritoriju jāparedz aizsardzībai, 10% – stingrai vides aizsardzībai. "Latvijas Valsts meži" (LVM) šo plānu izpildot ar uzviju, piebilda Eglīts.
"Tur jau šobrīd aizsargāti 33% no mežu zemēm. Tur ietilpst arī vairāk nekā piektdaļa mežaudžu, kur apsaimniekošanas mērķus ar noteikumiem regulē paši "Latvijas Valsts meži". Papildus LVM vides speciālisti veic mežu apsaimniekošanu 11% teritoriju."
Vides organizāciju ilgstošo iebildumu dēļ izcērtamo koku caurmēra noteikumu izmaiņas vairākus gadus neizdevās pieņemt. Šoreiz tas noticis steigā, taču ar jūnijā pieņemto lēmumu nav piedāvāti balansējoši pasākumi vides uzglabāšanai, komisijas sēdē argumentēja Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele.
"Pieņemot lēmumus par lielāku brīvību mežu ekonomiskā izmantošanā, būtu jāpieņem arī lēmumi, kas uzlabo dabas vērtību saglabāšanas efektivitāti mežos. Nedrīkst aizmirst par sabiedrībai ļoti svarīgajiem mežiem pie apdzīvotajām vietām, – ļoti bieži izskan diskusijas, ka pilsētām pieguļoši meži kļūst par kailcirtēm," teica Eņģele.
Ministrija ar vides organizācijām esot vienojusies turpmāk vismaz reizi ceturksnī tikties un pārrunāt nozares aktualitātes. Vienlaikus šodien skatītais pieprasījums Saeimas komisijā būs jāskata vēlreiz. Iebilstot pret to, ka Saeimas Pieprasījumu komisijā nepiedalījās ne premjers, ne zemkopības ministrs, opozīcijas deputāti ar nebalsošanu panāca kvoruma trūkumu. Līdz ar to šo jautājumu skatīs septembrī.
