Jau ceturtdien, 29.jūnijā, šo piedāvājumu, ar kuru pirmdien, 26. jūnijā, iepazīstināti valdību veidojošo partiju politiķi, plānots apspriest Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
Lielāka ienākuma nodokļa progresivitāte
Pašlaik IIN likme ir 23%, taču Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformas plānā sākotnēji piedāvāja to noteikt 20% apmērā ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā saglabāt IIN likmi 23% apmērā.
Salīdzinājumā ar jau iepriekš apstiprinātajām nodokļu politikas pamatnostādnēm, jaunais piedāvājums, ar kuru pirmdien iepazīstināti valdošās koalīcijas politiķi, paredz būtiski augstāku IIN likmi iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz 55 000 eiro gadā.
Saskaņā ar koalīcijā atbalstīto risinājumu IIN likme iecerēta 20% ienākumiem, kas nepārsniedz 20 000 gadā, 23% – ienākumiem no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro gadā, bet 31% – ienākumiem virs 55 000 eiro gadā, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena” atzina premjera runasvīrs Andrejs Vaivars.
Šis risinājums atšķiras no savulaik Pasaules Bankas piedāvātā, taču princips ir ņemts vērā. Tas nozīmē, ka nodokļu samazinājums būs algām, kas mēnesī nav lielākas par 1666 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pārējiem būs pieaugums vismaz par pusprocentu uz sociālā nodokļa kāpuma rēķina.
Progresīvo IIN Latvijā plānots ieviest, sākot no nākamā gada, vienlaikus atbrīvojot tā maksātājus no tā dēvētā solidaritātes nodokļa.
Ar šīm izmaiņām Latvija izvairīsies no valsts budžeta deficīta pieauguma un nepieciešamības to saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Piedāvājums paredz arī pakāpeniskāk celt ar IIN neapliekamo minimumu – nākamgad tā apmērs sasniegtu 200 eiro, 2019. gadā – 230 eiro, bet 2020. gadā – 250 eiro. Pašlaik ar IIN neapliekamais minimums ir 60 eiro.
Premjers cer pārliecināt uzņēmējus
Valdību veidojošo partiju frakcijās šis piedāvājums vēl nav apspriests, taču ilgām diskusijām vairs nav laika, jo valdība nodokļu reformas ieviešanai nepieciešamos likumu grozījumus plāno pieņemt vēl pirms budžeta.
"Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns neslēpj gandarījumu par to, ka garajās diskusijās izdevies nonākt pie kopsaucēja par veselības aprūpes finansējumu –
to plānots iegūt, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi par vienu procentpunktu. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.
Tieši iecere celt sociālās iemaksas nav pa prātam ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK).
Kučinskis gan cer, ka uzņēmējus izdosies pārliecināt.
"Man šķiet, ka lielākais ieguvums konkurētspējai... Viens ir [0% uzņēmumu ienākuma nodokļa likme] reinvestētajai peļņai. Otrs uzņēmumi jau ilgus gadus avansa veidā finansē uzņēmumu ienākumu nodokli un pēc tam dabūn atpakaļ. Šobrīd mēs mainām sistēmu. Un visi uzņēmumi, kas pelna, pēc tam arī no nopelnītā maksā. Tas, es domāju, ir ļoti liels ieguvums," teica Kučinskis.
FM gan vēl veikšot atsevišķus aprēķinus, lai precizētu skaitļus. Taču ar šo piedāvājumu koalīcija dosies pie sociālajiem partneriem. Jau ceturtdien jauno piedāvājumu plānots apspriest Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kur savu viedokli par to paudīs LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Nodokļu reformu normatīvajos aktos plānots iestrādāt līdz septembrim.
Uzņēmēji atsauc atbalstu nodokļu reformai
No pavasarī skaļi pieteiktās nodokļu reformas tagad ir iznācis vanckars. Tik skarbi koalīcijas virzīto nodokļu izmaiņu priekšlikumu tagad vērtē uzņēmēji. Nu tai ir arī par vienu atbalstītāju mazāk – ārkārtas padomes sēdē pirmdien savu iepriekš izteikto atbalstu reformai atsauca LTRK.
Darba spēka izmaksu konkurētspēja ar pārējām Baltijas valstīm un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas uzlabošana bija vieni no galvenajiem ieguvumiem, ko vēl šā gada pavasarī solīja FM piedāvātās nodokļu pamatnostādnes. Viens no būtiskākajiem uzņēmēju ieguvumiem – solījums par IIN samazinājumu par trim procentiem. Līdz ar sociālā nodokļa palielinājumu šīs izmaksas kāps.
Pēc uzņēmumu domām, reformas sākotnējo piedāvājumu sabojājusi tieši tā sasaiste ar veselības finansējuma meklējumiem.
Turklāt koalīcijā nolemtais pārkāpis pašas valdības un uzņēmēju organizāciju slēgto vienošanos par tādas nodokļu politikas izstrādi, kas pārnestu nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitāla ienākumiem un patēriņu.
"Acīmredzami politiķi ir sapinušies meistarībā un mēs esam tālu prom no tiem mērķiem, kas bija sākotnēji stādīti. (..) Mēs darām visu, lai aizbaidītu no Latvijas esošos un nepiesaistītu jaunus uzņēmējus. (..) Es gribētu teikt, ka te ir sanācis tāds vanckars," vērtēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēji norāda, ka veselības finansējums būtu jāmeklē nozares iekšienē. Līdzīgi nauda jāmeklē arī citiem mērķiem, primāri pārskatot valdības publiskos tēriņus, kas, pēc LTRK biedru aprēķiniem, jau pārsnieguši trekno gadu izdevumus. Vienlaikus gan organizācija atzīst, ka ir gatava atsākt sarunas, ja valdība atgrieztos pie sākotnēji piedāvātā nodokļu pamatnostādņu varianta.
Latvijas Banka: Būtisks solis atpakaļ
Jaunais nodokļu izmaiņu piedāvājums, par ko vienojās koalīcija, ir būtisks solis atpakaļ Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā LTV raidījumam “Panorāma” norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Līdz ar sociālā nodokļa papilināšanu tāda būtiska problēma kā augstais nodokļu slogs darbaspēkam netiekot risināta.
Taujāts, vai jaunais nodokļu reformas piedāvājums veicinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, Rutkaste pauda, ka sākotnēji noteiktie mērķi šādi netiek sasniegti. Turklāt tādējādi, zaudējot uzņēmēju atbalstu, mazināsies izredzes cīņai ar ēnu ekonomiku. Uzņēmējiem zūdot optimisms un nebūs vairs motivācijas iziet no ēnu ekonomikas.
Latvijas Bankas ieskatā – ja gribam sasniegt būtisku izrāvienu ekonomiskā, jāatgriežas pie Latvijas Bankas nodokļu reformas piedāvājuma. Bet jaunais koalīcijas piedāvājums sākotnējos mērķus nesasniedzot.
Jau ziņots, ka FM ar nodokļu sistēmas reformas piedāvājumu nāca klajā šā gada februāra beigās, tostarp piedāvājot samazināt IIN likmi no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).
Pēc tam, kad "Vienotība" paziņoja, ka neatbalstīs FM reformu plānu, ja netiks risināts jautājums par ilgtermiņa finansējumu veselības aprūpei, premjera vadītā darba grupa piedāvāja dažus variantus, kur ņemt papildu naudu veselības aprūpei. Koalīcija pēc aptuveni mēnesi ilgām debatēm vienojās veselības aprūpes finansēšanai celt sociālo nodokli.
Bažas par valdības iecerēto nodokļu reformu izteica Eiropas Komisija (EK). Tā atzinīgi vērtēja plānu mazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, taču kā riskantu soli nodēvēja ieceri daļai iedzīvotāju mazināt IIN no 23% līdz 20%. Tas valstij izmaksātu dārgi, un ar iecerētajiem kompensējošiem mehānismiem nepietiktu.
Vēlāk kļuva zināms, ka valdošā koalīcija grasās pārrunāt arī dažādus jaunus priekšlikumus kompensējošajiem mehānismiem, ieviešot nodokļu reformu, – lielāku IIN progresivitāti, iespēju par pusgadu atlikt IIN likmes samazināšanu, kā arī citus ierosinājumus.
