Piecu gadu termiņš noteikts arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbilst vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš pauda par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!").
Līdz šim Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš bija seši gadi un šos amatus varēja ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.
Grozījumi noteic, ka līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus būs atbrīvojusi no amata.
Tāpat grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem, un tas rosināts, lai varētu optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Noteikts, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1. martā.
Ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam līdz nākamā gada oktobra beigām uzdots sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Deputāti iepriekš arī lēma lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai.
KONTEKSTS:
Līdz 2001. gadam banku sektora uzraudzība jau bija Latvijas Bankas kompetencē. Tas mainījās 2001. gadā, kad Latvijas Bankai šī funkcija tika noņemta un tika izveidota Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pašlaik Finanšu ministrijai ir uzdots vērtēt iespējas komisiju apvienot ar Latvijas Banku - būtībā veikt atgriezenisku darbību. Savs redzējums ministrijai jāsniedz līdz nākamā gada vidum.
