Patlaban politiķi, darba devēji un darba ņēmēji vēl nav vienisprātis, vai mikrouzņēmumu nodokli likvidēt vai transformēt. Skaidrs ir viens, ka izmaiņas ir nepieciešamas, jo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir sociāli neaizsargāti.
ĪSUMĀ:
- FM saņemti dažādi priekšlikumi – no mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanas līdz tā transformēšanai.
- Ministra padomnieks: Eiropas mērogā esam unikāli – mums vienīgajiem šāds rīks ir palicis.
- LDDK atbalsta VM nostāju "veselības nodokli" noteikt arī speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.
- LTRK rosina apvienot alternatīvos režīmus un veidot divus jaunus – darījumu un fiksēto nodokli.
- LB ekonomists: Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji pašlaik faktiski optimizē darbaspēka nodokļus.
Pērn mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi - par 9,6% mazāki
Mikrouzņēmumu nodoklis tika izveidots pirms desmit gadiem, lai pēc 2009. gada Latvijas ekonomikas krīzes radītu speciālu režīmu, kas bremzētu bezdarba pieaugumu. Mikrouzņēmumu nodokļa mērķis – vienkārša nodokļu sistēma bez pārmērīga administratīvā sloga, kas īpaši piemērota maziem uzņēmumiem. Pirmos astoņus gadus mikrouzņēmuma īpašniekiem bija jāmaksā 9% nodoklis no apgrozījuma, bet pirms diviem gadiem noteikumi kļuva striktāki – nodokļa likme palielināja līdz 15% no apgrozījuma un tika noteikts, ka cilvēks drīkst būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā.
2019. gadā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi ir bijuši 81,4 miljoni eiro, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2018. gadā.
"Pērn ir reģistrēti 40 306 šī režīma izmantotāji, bet te jāņem vērā, ka brīdī, kad tiks izvērtēti to iesniegtie pārskati, tiks analizēts, vai tie visi vēl atbilst mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja nosacījumiem, vai nav pārkāpts kāds no šī režīma punktiem. Un var izrādīties, ka tomēr šā nodokļa maksātāju ir nedaudz mazāk," skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas preses sekretārs Andrejs Vaivars.
Ministra padomnieks: Eiropā esam unikāli ar šādu rīku
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") teica, ka pagaidām vēl tiek apkopoti politiķu, darba devēju, darba ņēmēju viedokļi un tie ir dažādi – no mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanas līdz tā transformēšanai, pielāgošanai esošai ekonomiskajai situācijai un nepieciešamībai mazināt šajā shēmā nodarbināto sociālās neaizsargātības risku.
"Mēs esam pilnīgi unikāli Eiropas mērogā, jo mums vienīgajiem šāds rīks ir palicis. Skaidrs, ka visi redz, ka te ir problēma un ir kaut kas jādara, lai cilvēki būtu apdrošināti normālā veidā. Piedāvājumi ir dažādi. Varētu būt kādi citi apgrozījuma nodokļi, likmes izmaiņas, kādi citi veidi, kas nosaka, cik liels šis bizness var būt. Vai tie var būt pakalpojumi, preču ražošana, attiecības ar privāto, vai tikai juridiskām vai fiziskām personām. Tas logs ir liels. Ir diskusijas šobrīd koalīcijā, vēl šonedēļ par to runāsim. Kāds būs rezultāts – grūti pateikt," teica Dālderis.
Viņš atzina, ka vienam režīmam mazajiem uzņēmumiem būtu jābūt, kas ļautu atviegloti maksāt nodokļus no apgrozījuma un maksimāli izvairīties no dārgu pakalpojumu, piemēram, grāmatvežu izmantošanas.
"Šobrīd tas kūku cepējiem un mājražotājiem ir izdevīgi, bet sociālā apdrošināšana…
Tomēr pensijas viņi gribēs saņemt, cilvēki novecos. Mums sabiedrībai kopumā jādomā, kas notiks tajā brīdī. Tas ir tomēr jārisina.
Mūsdienās ekonomiskā situācija nav spoža, bet tā nav tādā krīzes stadijā, lai mēs nevarētu apdrošināties un veidot uzkrājumus laikam, kad šie cilvēki pensionēsies," teica Dālderis.
LDDK: Arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam jāmaksā "veselības nodoklis"
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns akcentē, ka problēma ir tā, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nemaksā 1% sociālā iemaksu likmi jeb tā saukto veselības nodokli.
"Šobrīd Veselības ministrija jau ir izstrādājusi likumprojekta grozījumu, kas paredz šo procentpunktu pielikt klāt pie mikrouzņēmumu nodokļa. Tātad vismaz nākamgad varētu būt 16% procentpunkti, kas būtu jāsamaksā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Šobrīd 80% no samaksātās summas aiziet uz personas sociālo apdrošināšanu, savukārt 20% aiziet uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tad, ja būs 1% klāt vēl veselībai, tad tā lieta paliktu taisnīgāka jeb godīgāka pret pārējiem nodokļu maksātājiem. Par to, ka šis procentpunkts ir jāliek klāt, nav šaubu nevienam," teica Leiškalns.
LTRK: visus alternatīvos režīmus varētu apvienot un to vietā veidot divus
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem ir bijušas vairākas diskusijas par to, ko darīt ar mikrouzņēmumu nodokli – saglabāt to esošajā redakcijā vai veikt kādas izmaiņas. LTRK valdes locekle, Politikas daļas direktore Karīna Zariņa akcentēja galvenās mikrouzņēmumu nodokļa ēnas puses.
"Šis režīms šobrīd ir vienīgais tā saucamā mazā biznesa atbalsta nodokļa režīms. Problēma, pie kā mēs nonācām: ir izveidojusies šī greizā situācija, ka mikrouzņēmumu nodoklis kļuvis par tādu darbaspēka nodokļus aizvietojošu mehānismu. Kam tā nevajadzētu būt un kāds nebija šī nodokļa režīma sākotnējais mērķis," klāstīja LTRK pārstāve.
Viņasprāt, nevajadzētu gan aizmirst par atbalstu mazajiem, tā dēvētajiem dzīvesstila uzņēmumiem, kurā īpašnieks nodarbina pats sevi un varbūt vēl vienu cilvēku.
"Priekšlikums, pie kā mēs savā mājā esam nonākuši, ka mēs gribētu skatīties uz daudz plašāku loku – ne tikai tagadējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, bet arī uz citiem alternatīvajiem režīmiem, kas mums ir pašnodarbinātas personas, kas mums ir patentu maksas maksātāji un autoratlīdzības saņēmēji. Visas šīs personas, par kurām ir risks par sociālo aizsardzību. Varētu šo visu apvienot un veidot divus jaunus, nosacīti režīmus –
viens būtu darījuma nodoklis, kas būtu no apgrozījuma, un otrs būtu fiksētais nodoklis, kas būtu fiksēta summa mēnesī. Līdzīgi kā tagad ir patenta maksājumi, bet to padarīt plašāku," teica Zariņa.
Viņa uzsvēra, ka FM prezentētais plāns attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli pilnībā nesaskan ar LTRK ieteikumiem, lai gan dažas kopīgas idejas esot.
"Finanšu ministrijā tika prezentēts, kā viņi to sauc, par pakāpenisku iziešanu no šī režīma. Es domāju, ka tā saruna vēl turpināsies. Tas, kur ir vakuums, un par ko ir jādomā – kā atbalstīt tos uzņēmumus, kas rodas no jauna un kas ātri un strauji pārsniedz 40 000 eiro [apgrozījumu] un attīstās. Kā palīdzēt viņiem atsperties pirmajos darbības gados," klāstīja LTRK pārstāve.
Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste vērtēja, ka virziens turpināt ierobežot mikrouzņēmuma nodokli ir pareizs. “Būsim atklāti – lielākā daļa šī nodokļa maksātāju šobrīd faktiski optimizē darbaspēka nodokļus. Un šāds nodoklis nav veicinājis papildu ekonomisko aktivitāti.”
Bijušais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs: režīms vairs nav tik izdevīgs
Mikrouzņēmumu nodokli savas uzņēmējdarbības pirmsākumos izmantoja arī Dāvis Suneps, kurš pērn reģistrēja savu SIA, bet pirmos trīs gadus, kad uzsāka savu konsultēšanas biznesu, bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Viņaprāt, esošie noteikumi šim nodokļa režīmam jau ir pietiekami stingri, līdz ar to daudziem tie vairs nav nemaz tik izdevīgi.
"Manuprāt, jau tagad ir piegriezts. Apgrozījuma nodoklis nevar palielināties, tad visi sapratīs, ka no tā vispār nav nekādas jēgas. Ja var izvēlēties maksāt nodokli no peļņas, nevis no apgrozījuma, kas ir mikrouzņēmuma nodoklī. Kas, manuprāt, noteikti notiks – būs katram darbiniekam jāmaksā sociālais nodoklis no nākamā gada 1. janvāra. Ja cilvēkam mikrouzņēmums ir vienīgā darba vieta, tad pa virsu 15% būs jāmaksā visam kādi 140 eiro minimālā sociālā iemaksa," sprieda uzņēmējs.
Līdz jūnija vidum Saeimai jāpieņem visi nodokļa likuma grozījumi, tostarp attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli, kas varētu stāties spēkā no 2021. gada.
