ĪSUMĀ:
- Grāmatas veikalos kļūst dārgākas.
- Samazinātā PVN likme cenu kāpumu amortizē.
- Sadārdzinājuma cēloņi – papīra, energoresursu, transporta cenas.
- Grāmatu cenām augot, bibliotēkās vairāk lasītāju.
- Eiropas Grāmatizdevēju federācija mudina Eiropas valdības atbalstīt grāmatu nozari papīra krīzes laikā.
"Mēs redzam, ka līdz ar šo vasaru grāmatas ir palikušas dārgākas. Visi jaunumi, kas nāk iekšā, Latvijā izdotās grāmatas, ko mēs tirgojam, ir par vairākiem eiro dārgākas," savos vērojumos dalās veikala vadītāja "Jāņa Rozes" grāmatnīcā Kristīne Pīkenena. "Tas cenu līmenis, es teiktu, psiholoģiski ir pietuvojies Skandināvijas līmenim. Es bieži braucu uz Somiju un redzu, ka tur, piemēram, jauna grāmata cietos vākos maksā 30 eiro, un mums tie ir 20 vai 22 eiro. Tas ir diezgan daudz. Ja salīdzina, kāds ir algu līmenis citās valstīs un kāds tas ir mums, tad, protams, ka nav daudz cilvēku, kas to grāmatu par 22 eiro var atļauties nopirkt. Ir tā, ka cilvēks, piemēram, ienāk grāmatnīcā un paskatās, cik tad maksā tas jaunums. Tad viņš izdomā, vai viņam šobrīd ir tā nauda vai tās nav. Ir, kas aiziet projām, ir, kas izdomā – labi, es pagaidīšu, kad būs akcija vai kad grāmata būs bibliotēkā. Taču bibliotēkā ir jārēķinās ar to, ka šis jaunais nosaukums atnāk viens vai divi eksemplāri uz visu bibliotēku un tātad ir ļoti garas rindas, un beigās ir jālasa ļoti nolasīts eksemplārs."
Kā pozitīvo Kristīne Pīkenena izceļ to, ka akcijas, kad konkrētas grāmatas var nopirkt par zemāku cenu, grāmatnīca piedāvā regulāri. Tāpat daļai iepriekš izdoto grāmatu cenas kļuva lētākas pēc šī gada janvāra līdz ar PVN likmes samazināšanu.
Samazinātā PVN likme cenu kāpumu amortizē
Bieži vien izskan jautājums – kāpēc šogad jaunizdotās grāmatas kļuvušas dārgākas, ja jau grāmatām no 12% uz 5% tika samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme?
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja Renāte Punka skaidro, ka likmes samazināšana bija ļoti nozīmīgs solis, citādi jauno grāmatu cenas būtu vēl daudz satraucošākas.
Cenu lēcienam grāmatu izdošanas jomā ir cieša saikne ar pandēmiju, transporta krīzi un vēl citiem ārējiem apstākļiem. Ja pirms pandēmijas – no 2019. gada uz 2020. gadu – cenu sadārdzinājums bija tikai 1%, tad no 2020. gada uz 2021. gadu – jau 13%, un arī šogad cenu lēciens turpinās, skaidro Renāte Punka: "No 2021. gada uz 2022. gadu līdz šim brīdim, līdz 31. augustam sadārdzinājums ir 14%.
Ja nebūtu bijusi likmes samazināšana, tad sadārdzinājums būtu bijis 22%. Tā ka to bija vērts darīt.
Mēs esam daļu no šī sadārdzinājuma amortizējuši, bet ar papīra cenām, ar visu ārējo faktoru ietekmi mēs neko nevaram iesākt. Mēs labprāt turpinātu šīs cenas turēt iepriekšējā līmenī, bet tad mums būtu jābankrotē."
Sadārdzinājuma cēloņi
Sadārdzinājumu rada vairāku faktoru kopums. To vidū straujais papīra cenu kāpums pasaulē, energoresursu cenu celšanās, kā arī transporta krīze, kas sākās jau pagājušā gada sākumā.
Kā skaidro Renāte Punka – liela daļa Latvijas grāmatu tiek veidotas kā kopdrukas ar citu valstu izdevējiem, kas ļauj tās saražot par pieejamāku cenu, taču šīs grāmatas praktiski drukā Tālajos Austrumos un šobrīd to atgādāšana uz Latviju ir vismaz četras reizes dārgāka nekā pirms diviem gadiem: "Ja man pirms diviem gadiem vajadzēja par vienas tirāžas atvešanu maksāt 600 dolāru, tagad tā summa ir 2500 līdz 3000 eiro. Tad rēķiniet, tas nav pat kāpums par kaut kādiem procentiem, tas ir kāpums par simtiem procentu."
Lai arī grāmatas Latvijā kļūst dārgākas, tās – pēc Renātes Punkas teiktā – pagaidām ir lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā, un to cena arī neaug tik strauji kā daudzām citām precēm: "Latvijā vēl grāmatu cenas neceļas tik strauji, kā ceļas cenas ļoti, ļoti daudzām citām lietām. Es tiešām ļoti gribētu ticēt, ka mēs kopīgiem spēkiem – gan izdevēji, gan grāmatu mīļotāji un lasītāji, arī, protams, valsts un pašvaldību bibliotēkas – atradīsim to modeli, lai grāmatas latviešu valodā vēl turpinātu iznākt daudz un ilgi.
Ar cenām nākas rēķināties, bet es gribētu teikt, ka mēs darīsim pilnīgi visu, lai šīs cenas celtos iespējami lēni, lai trieciens nebūtu tik sāpīgs.
Bet prognozēt pašlaik… Es tiešām izvairītos no skaitļiem un pat procentiem, tāpēc ka pirms diviem gadiem neviens no mums nezināja, kas valdīs pasaules ekonomikā pašlaik."
Grāmatu cenām augot, bibliotēkās vairāk lasītāju
Grāmatu cenu celšanos publiskās bibliotēkas izjūt tādējādi, ka lasītāju kļūst vairāk un viņi uz bibliotēku nāk biežāk – atzīst Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita: "Protams, tas atstāj iespaidu. Grāmatu cenu celšanās mums "nāk par labu" tādā nozīmē, ka lasītāji tiešām nāk un izvēlas šīs grāmatas.
Daudz, protams, palīdz elektroniskās grāmatas. Jo tā ir iespēja tiem cilvēkiem, kuri lieto šīs ierīces, grāmatas lietot bez maksas un negaidot rindas bibliotēkās. Bet, protams, tā ir viena noteikta daļa lasītāju, kuru skaits pieaug, un arī digitālo ierīču lietotāji kļūst arvien vecāki un vecāki, tā kā mēs nevaram vairs teikt, ka tā ir tikai tāda jauniešu lieta.
Bet tanī pat laikā neapšaubāmi visā pasaulē cilvēki joprojām ir ļoti iecienījuši fiziskās grāmatas, un tās noteikti nekur nepazudīs."
Tā kā grāmatas kļūst dārgākas, publiskās bibliotēkas par tām atvēlēto budžeta summu var iegādāties mazāku grāmatu skaitu. Bet pēdējos gados labs atspaids no valsts ir Vērtīgo grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām, ko administrē Nacionālā bibliotēka.
Dzidra Šmita turpina: "Šī grāmatu iepirkšanas programma sākās pandēmijas laikā, lai atbalstītu gan izdevējus, gan autorus, gan grāmatu tirgotājus, gan bibliotēkas un lasītājus. Es domāju, ka šī bija ļoti tāda vērtīga atbalsta programma, jo ar vienu naudas "gabalu" tika atbalstītas vairākas nozares. Bibliotekāri par to ir ļoti pateicīgi, un mēs ļoti ceram uz šīs programmas turpinājumu arī citos gados."
Rīgas Centrālajā bibliotēkā vēlā pēcpusdienā var novērot gana lielu apmeklētāju rosību, cilvēki nāk apmainīt grāmatas, gandrīz visi lasītavas galdi ir aizņemti, cilvēki gan lasa, gan izmanto datorpakalpojumus.
Dzidra Šmita uzsver: "Mums ir jāsaprot, ka ne tikai grāmatu cenas celsies, mēs jau redzam, ka cenu pieaugums un inflācija skar visas nozares, un ļoti bieži mēs saprotam, ka žurnāli, avīzes, diemžēl jāteic – arī grāmatas un varbūt arī internets – būs tās pozīcijas, no kurām cilvēki būs spiesti uz kādu brīdi varbūt atteikties. Un publiskā bibliotēka ir tā vieta, kur cilvēki var droši nākt, lasīt žurnālus, avīzes, lietot bezmaksas internetu un, protams, arī ņemt grāmatas."
Septembra nogalē Rīgā notika Eiropas Grāmatizdevēju federācijas sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no 26 valstīm un pieņēma rezolūciju, kas mudina Eiropas valdības atbalstīt grāmatu nozari papīra krīzes laikā.
Rezolūcijā teikts, ka Eiropas izdevēji ceļ trauksmi un aicina veikt steidzamus pasākumus, lai mazinātu šīs krīzes ietekmi uz nozari. Eiropa nozarē ir pasaules līdere, kas nodrošina izaugsmi un nodarbinātību, kā arī kultūras un sociālos ieguvumus Eiropai un tās iedzīvotājiem.
