"Twitter" lietotājs Andris Pauls-Pāvuls 11. decembrī ievietoja internetā todien uzņemtu fotogrāfiju, kurā uz dzelzceļa redzams vagons ar uzrakstu "Belaruskalij". Šo Baltkrievijas uzņēmumu Amerikas Savienotās valstis sankciju sarakstā iekļāva 9. augustā, dodot laiku līdz 8. decembrim, lai ASV kompānijas ar "Belaruskalij" sadarbību pārtrauktu.
Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja –
lai gan Latvija ASV noteiktās sankcijas nepārņem pilnībā, sadarbība ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem var radīt nopietnas problēmām, turklāt darījumu veikšanu var atteikt bankas.
"Noteikti uzņēmumi negrib bojāt savu reputāciju vai arī sarežģīt savu darbību jebkādā veidā, tāpēc tam tiek pievērsta īpaša uzmanība, vai konkrētais uzņēmums vai persona ir nonākusi kādas citas valsts nacionālajā sankciju sarakstā," stāstīja ĀM pārstāvis Jānis Beķeris.
"Latvijas dzelzceļš" skaidroja – attēlā redzamo kravu tiešām vedis meitasuzņēmums "Ldz Cargo", taču krava Latvijā ienākusi 6. decembrī. Pasūtītājam "LatSalt Trade" vesta vārāmā sāls, kas atšķirībā no kālija hlorīda, nav starp produktiem, ko no Baltkrievijas ievest būtu liegusi Eiropas Savienība. Tobrīd ASV sankcijas pret "Belaruskalij" vēl nebija stājušās spēkā.
"Šobrīd, pēc 8. decembra, protams, nekādas šī uzņēmuma ražotas kravas "Ldz Cargo" nepārvadā," teica "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Agnese Līcīte. Vaicāta, kā skaidrot to, ka 11. decembrī vagons vēl šeit atrodas, Līcīte norādīja: "Visticamāk, vagons vienkārši tehniski tika nogādāts citā vietā, bet tas noteikti nebija vairs kā darījums, kas ir spēkā."
Gan Rīgas brīvosta, gan Ventspils brīvosta Latvijas Televīzijai apliecināja, ka tajās strādājošajiem termināļiem nekādas spēkā esošas sadarbības ar sankcijām pakļauto "Belaruskalij" nav.
KONTEKSTS:
8. decembrī stājās spēkā ASV sankcijas pret Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāju. Lietuvā šī uzņēmuma kravu tranzīts caur valsti turpinājās. Dzelzceļa pārstāvji skaidroja, ka veikta priekšapmaksa un līguma laušanas gadījumā var draudēt simtiem miljonu eiro sods.
Saistībā ar skandālu atlūgumus jau iesnieguši Lietuvas ārlietu un satiksmes ministri Gabrieļus Landsberģis un Marjus Skuodis. Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pieļāvusi visas valdības atkāpšanos.
