"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss atzinis, ka tuvāko mēnešu laikā lidsabiedrību atkārtota vēršanās pēc valstu papildu atbalsta Eiropā ir nenovēršama.
“Valdība apzinās, cik nopietns, sistēmisks uzņēmums ir “airBaltic” un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. Un to mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar pārvietošanos starp valstīm. Un es domāju – protams, ka valdība izskatīs šādu iespēju, jo mēs redzam, ka aviācijā situācija neuzlabojas,” sacīja Linkaits.
Viņš norādīja, ka pasažieru pārvadājumos “sakari starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī”. Turklāt Latvijā ieviesti tādi ierobežojumi, kādi neesot citās valstīs un kas papildus ierobežojot aviācijas nozari.
Ministrs arī uzsvēra, ka pašlaik aviokompānijā turpina strādāt vairāk nekā 1100 cilvēki. Bez šiem darbiniekiem nebūšot iespējams atjaunot “airBaltic” darbību, kad epidemioloģiskā situācija normalizēsies.
Salīdzinājumā ar citiem gadiem “airBaltic” pārvadājumu apjoms samazinājies par 86%, norādīja Linkaits. Politiķis pauda cerību, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā Covid-19 situācija ļaus atsākt ceļojumus.
KONTEKSTS:
Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.
Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.
Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.