Par potenciālajiem pircējiem izraudzīti divi pretendenti - Krievijas investoram Igoram Šamisam piederošā Luksemburgā reģistrētā kompānija "United Group" un Ukrainas uzņēmējiem Valērijam Krištalam un Jevgeņijam Kazminam piederošā "KVV Group".
Publiskajā telpā par abiem potenciālajiem investoriem gan ir ļoti skopa informācija. Nesen savu redzējumu ražotnes attīstībai publiskoja "United Group" vadītājs Igors Šamis. Krievijas biznesa žurnālistiem viņa vārds nav plaši pazīstams.
Avīzes "Komersant" žurnālists Anatolijs Džumailo pastāstīja, ka Šamisam nav neviena aktīva metalurģijas uzņēmuma Krievijā. „Viņam te ir tikai viens mašīnbūves uzņēmums. Informācija par viņa partneriem ir ierobežota, tāpēc nevar spriest, vai viņš var iegādāties metalurģijas uzņēmumu Latvijā,” sacīja Krievijas žurnālists.
Lai arī vēl preses konferencē Šamis norādīja, ka viņam pieder uzņēmums "Pilsen Steel" Čehijā, pēc "Komersant" žurnālista rīcībā esošās informācijas, Šamis šobrīd visticamāk nav tā īpašnieku vidū. Pēc bankrota procedūras šīs ražotnes aktīvus šobrīd iespējams pārņēmusi Krievijas "Vņešekonom banka". Pats "United Group" īpašnieks to noliedz.
„Tā nav taisnība. Ir tāds mehānisms, kas ļauj atveseļot uzņēmumu. Saucas reorganizācija. Šādu „Pilsen Steel” reorganizāciju es esmu veicis, turklāt ļoti veiksmīgu. Man ir izdevies pārstrukturēt visus tos parādus, kas bija uzņēmumam laikā, kad vēl nebiju tā īpašnieks. Tos man izdevās restrukturizēt, kā arī pārkārtot ražošanas ciklu. Šobrīd "Pilsen Steel" ir veiksmīgs un augošs uzņēmums,” apgalvoja Šamis.
Vēl trūcīgāka informācija ir par otru pretendentu "KVV Group". Īpašnieku pārstāvji nekādus komentārus par iespējamo darījumu pagaidām nesniedz. Internetā nav nedz šīs kompānijas mājas lapas, nedz informācijas par uzņēmuma īpašniekiem Jevgēņiju Kazminu un Valēriju Krištalu. Šo uzņēmēju spējas investēt ražošanas atjaunošanā Liepājā apšauba arī Ukrainas bijušais ekonomikas ministrs Vladimirs Lanovojs.
„Lai atjaunotu maksātspēju, vajadzīgas investīcijas. Šobrīd Ukrainā situācija ir sarežģīta. Grivnas vērtība krīt. Tādējādi cerēt, ka tie būs Ukrainas avoti... Tās visticamāk būs ofšoru shēmas, un nav zināms, kas būs galvenais labuma guvējs. Iespējams, ka šī firma ir tikai oficiālā izkārtne aiz kuras stāv īpašnieki no Krievijas,” pieļāva bijušais ministrs.
Uz acīmredzamo informācijas trūkumu par abiem potenciālajiem "Liepājas metalurga" ražotnes pircējiem norāda arī "Superia" partneris Mārtiņš Krūtainis. Viņaprāt pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tā ir īpaši nepieciešama, ņemot vērā, ka viens no „Metalurga” kreditoriem ir valsts.
„Par abiem investoriem pastāv bažas - vai un cik, un kā. Ja tie ir saistīti ar Ukrainu un Krieviju, tad, kā pašreizējais konflikts ietekmēs viņu biznesu? Tas nav paredzams,” norādīja Krūtainis.
"Liepājas metalurga" aktīvu pārdošanā piesaistītie konsultanti gan ir pārliecināti, ka abas kompānijas spēs atjaunot ražošanu. Nav arī šaubu par abu pretendentu maksātspēju.
„Armatūru mazumtirdzniecībā neviens nepērk. To pērk tālākai pārstrādei nozares uzņēmumi, varbūt tāpēc šī industrija ir mazāk zināma. Tajā pašā laikā metalurģijas un metālapstrādes uzņēmumos šie investori ir ļoti labi zināmi,” atzina "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
„Piemēram, KVV grupa ir viens no lielākajiem metāllūžņu pārstrādes un apstrādes uzņēmumiem Ukrainā, kā arī liels nekustamo īpašumu būvētājs. Līdz ar to ar uzņēmuma īpašniekiem - vienu īpašnieku mēs esam tikušies Kijevā - Redzējuši ražošanas blokus, tikušies ar investoru. Tas ir liels metāla produkcijas ražotājs un tirgotājs Krievijā. Tā ka pietiekami liela un spēcīga rūpniecības grupa,” sacīja Krastiņš.
Iespējams, jau nākamajā otrdienā būs zināms, kuram no abiem pretendentiem tiks piedāvāta iespēja iegādāties "Liepājas metalurga" pamatražotni.
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegts pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
Šogad, augusta otrajā pusē Velmers un konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš, kurš arī ir iesaistīts jauna investora piesaistē, atzina, ka investoriem pievilcīga šķiet iespēja, ka LM strādnieki uzreiz ir gatavi atgriezties darbā. Viņi pieļāva, ka jau rudenī rūpnīca pakāpeniski atsāks darbu.
