Dzīvnieku aizsardzības biedrība "Ķepu ķepā" šoruden, atjaunojot kaķu māju, uzstādīja arī saules paneļus un siltumsūkni. Biedrības vadītāja Gundega Bidere teica, ka ar ieguldītajiem gandrīz 15 000 eiro apmērā nekas vēl nebeidzās, jo izrādījies, ka maksimālo saražoto elektroenerģijas apjomu bez pārvadu tīklu rekonstrukcijas neesot iespējams nodot, bet pēdējais piliens esot ziņa par "Sadales tīklu" plānoto tarifu kāpumu par 75%.
"Mēs arī esam tie, kuriem tagad ir jāmaksā nauda par jauniem vadiem. Tad par kādu apkalpošanu mēs maksāsim, par ko? Par to, ka mēs paši esam nopirkuši jaunus vadus, paši samaksājuši par to uzstādīšanu, paši uzstādījuši saules baterijas, un tagad maksāsim par to, ka elektrība plūst vienā virzienā. Uzkrājas un plūst atpakaļ," vaicāja "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.
Daudzās privātmājās saules paneļi tika uzstādīti, arī izmantojot valsts atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotajā programmā. Pēc VARAM datiem pagājušajā gadā saules paneļi visā Latvijā bijuši tikai 2000 mājsaimniecībās, bet tagad šis skaits pieckāršojies.
Tomēr iedzīvotāji, kuri cerēja uz lētāku enerģiju, tagad jūtas piemuļķoti.
Kā skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"), mudinot iedzīvotājus ražot "zaļo enerģiju", neesot bijis zināms par ST plānu paaugstināt tarifu.
"Šādu apstākli mēs neplānojām, jo tam, mūsu ieskatā, tajā brīdī nebija nekāda pamata, ņemot vērā, cik zems ir atjaunojamās enerģijas īpatsvars tieši no jaunu jaudu uzstādīšanas mums kopumā," skaidroja ministrs.
Uzņēmumā ST skaidroja, ka tarifu celšana bijusi neizbēgama, bet mājsaimniecības, kuras uzstādījušas saules paneļus, vienalga būšot ieguvējas, salīdzinot ar citām mājsaimniecībām.
"Mājsaimniecības, kurām ir saules paneļi, maksās nedaudz mazāk šo tarifu, jo, ja mājsaimniecība sevis saražoto patērē tūlīt, nevis nodod tīklā, un pēc tam paņem, kad tas nepieciešams, tad tarifa mainīgā daļa, kas attiecināta tiek uz KWh, netiks uz šim mājsaimniecībām attiecināta," teica ST pārstāve Gunta Līne.
Vēl lielākā neizpratnē ir komercuzņēmumi, kuru tarifs varētu pieaugt pat vairāk nekā par 500%. Ādažu topošā saules paneļu parka, kurā plānots kopumā uzstādīt 14 000 paneļu un gadā nodot 3350 MWh, pārstāvis teica, ka tas pilnībā apstādinātu "zaļās enerģijas" attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
"Paceļot tarifu, izveidosies situācija, ka pēc iespējas mazāk investoru vēlēsies ieguldīt naudu un veidot šos parkus. Tas nozīmē, ka šobrīd variants ar ilgtermiņa investīcijām risināt šo enerģijas cenu no valsts puses pilnībā tiek izslēgts," sacīja SIA "O.K.22" valdes loceklis Renārs Liepiņš.
Ekonomikas ministrija komentēt šo situāciju atteicās līdz brīdim, kamēr savu galavārdu būs teikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
ST pārstāve skaidroja, ka pie būtiskā izmaksu kāpuma vainojams pārvades operators.
"Ja uz citiem saviem ražojošajiem klientiem "Augstsprieguma tīkls" attiecina zemāku tarifu, tad mums šis tarifs ir būtiski augstāks. Mēs jau esam diskutējuši ar pārvades operatoru, ka šī situācija noteikti ir jāmaina," teica Līne.
ST plāno, ka jaunie tarifi, ko pašlaik vērtē SPRK, varētu stāties spēkā nākamā gada jūlijā.
KONTEKSTS:
"Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1. marta varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais paziņojums par tarifu projektu. Savukārt "Sadales tīkla" jaunais tarifa projekts paredz kopējo tarifa pieaugumu vidēji 75% apjomā. Konkrētās izmaiņas būs atkarīgas no klienta pieslēguma un patēriņa paradumiem, informēja uzņēmumā.
