Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē. Tos iegūs, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus.
Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, bet, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Turpina pasliktināties mazumtirgotāju noskaņojums
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 3,7. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs samazinājies par 2,5 procentpunktiem. Konfidences rādītājs ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā. Savukārt degvielas mazumtirdzniecībā septembrī turpinās straujš konfidences rādītāja kritums, salīdzinājumā ar augustu tas samazinājies vēl par 19,3 procentpunktiem un ir negatīvs. Jāņem vērā, ka, iestājoties rudenim, konfidences rādītājiem mazumtirdzniecībā raksturīgs arī sezonāla rakstura samazinājums.
Nedaudz samazinājies aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai.
Septembrī tādu bija 22%. Būtiski pieaudzis darbaspēka trūkuma kā ierobežojoša faktora nozīmīgums – to atzīmējuši 20% respondentu. Nepietiekamu pieprasījumu un konkurenci savā tirdzniecības sektorā kā ierobežojošus faktorus atzīmējuši attiecīgi 23% un 42% mazumtirgotāju, un, salīdzinot ar augustu, arī šie rādītāji ir pieauguši. Septembrī 28% aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs turpina samazināties kopš janvāra, kad bija sasniedzis augstāko vērtību (55%).
Noskaņojums pakalpojumu sektorā pasliktinās
Pakalpojumu sektorā 2021. gada septembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 0,6. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs samazinājies par 6,3 procentpunktiem, bet pozitīva vērtība ir jau kopš maija. Noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari.
Būtisks konfidences pieaugums, salīdzinot ar augustu, bija finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu (par 15,1), veterinārajos pakalpojumos (par 5,9) un kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (par 5,5 procentpunktiem).
Septembrī noskaņojums bija negatīvs desmit no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm, taču daļā no tām, piemēram, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos tas vērtējams kā normāls, sezonai raksturīgi zems rādītājs. Vispesimistiskākais noskaņojums septembrī bija sauszemes (- 14,1) un ūdens transporta (- 21,6) nozarēs.
31% pakalpojumu sektora respondentu septembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Savukārt jau kopš marta ik mēnesi samazinās to respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Septembrī tādu bija 23%. Pārējo uzņēmējdarbību potenciāli ierobežojošo faktoru būtiskums pēdējos mēnešos nav mainījies: nepietiekams pieprasījums (28%), finansiālas grūtības (13%) un darbaspēka trūkums (16% ).
Avots: CSP
Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām negatīvs
Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada septembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -10,2 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,3 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos, kā arī negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz pieauga ēku būvniecībā.
Jau trešo mēnesi pēc kārtas būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums un darbaspēka trūkums (atzīmējuši attiecīgi 28% un 25% aptaujāto uzņēmēju).
Covid-19 negatīvo ietekmi septembrī norādījuši 5% uzņēmumu. Materiālu vai iekārtu trūkumu un finansiālas grūtības katru kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši 14% būvniecības uzņēmumu, savukārt laika apstākļu negatīvo ietekmi norādījuši 12% respondentu.
Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, ievērojami pieaudzis uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums 4,7 reizes), kā arī darbaspēka trūkumu un sliktus laika apstākļus (pieaugums attiecīgi par 11 un 4 procentpunktiem). Savukārt saruka respondentu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (samazinājums par 5 procentpunktiem). 25% apsekoto būvniecības uzņēmumu šī gada septembrī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs saglabājas pozitīvs
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs septembrī bija 0,3 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar augustu), un to ietekmēja nedaudz pozitīvāks uzņēmēju novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim un uzņēmumu gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazināšanās. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana un iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.
Savukārt samazinājums bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, cita veida ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā un dzērienu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz pozitīvāks ir uzņēmēju noskaņojums par nodarbinātības attīstību, bet mazāk optimistisks – par gaidāmo preču realizācijas cenu nākamajos trīs mēnešos.
Salīdzinot ar šī gada augustu, pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu (norādījuši 19% respondentu), bet nedaudz samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības (atzīmējuši attiecīgi 26% un 8% aptaujāto uzņēmumu). Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru ražošanu septembrī ietekmējis darbaspēka trūkums un Covid-19, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (atzīmējuši attiecīgi 25% un 8% respondentu). 31% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada septembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 4 procentpunktiem).
Avots: CSP
2021. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,8, (iepriekšējā mēnesī – 101,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
