Jau vairāk nekā nedēļu un tā līdz gada beigām uzņēmēji var pieteikties NVA Eiropas Savienības fonda projektā „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem”. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam, darba devējs saņem dotāciju atalgojumam nodarbinātajam, kā arī viņa darba vadītājam. Dotācija no projekta ir līdz pusotrai minimālajai darba algai – pārējo daļu nosaka darba devējs. Taču svarīgs nosacījums – darba devējam vismaz gadu jānostrādina pieņemtais darbinieks.
NVA vecākā eksperte Guna Leimane paskaidroja: “Ja darba devējs izvēlēsies nodarbināt bezdarbnieku ar invaliditāti, tad ir iespēja saņemt arī vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai līdz 1000 eiro. No šī gada aģentūra segs arī Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiem darba devējiem, kuri izvēlēsies nodarbināt bezdarbniekus ar invaliditāti.”
Šogad ir plānots izveidot 1044 darba vietas.
Lielākā daļa no šīm darba vietām paredzēta cilvēkiem ar invaliditāti – 824 darba vietas. Savukārt citām mērķa grupām: bezdarbniekiem pirmspensijas vecumā, cilvēkiem, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus, kā arī bezdarbniekiem ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu – plāno izveidot 220 darba vietas.
“Jauna mērķa grupa mums ir jaunieši līdz 29 gadu vecumam, kuri ir apguvuši speciālo izglītību,” piebilda Leimane.
Jāpiemin, ka vispieprasītākās ir zemas kvalifikācijas profesijas. Topa augšgalā esot palīgstrādnieki, tāpat subsidētās darba vietas tiek izveidotas klientu apkalpošanas jomā un daudz kur citur.
Katru gadu bezdarbnieku un arī iesaistīto darba devēju skaits ir audzis, atskaitot pagājušo gadu, kuru ietekmēja pandēmija. Pērn tika izveidotas 600 darba vietas.
Uzņēmums „Karostas cietums” nodarbojas ar tūrismu, kas, protams, ir sezonāls. Taču, lai izveidotajās subsidētajās darba vietās nodarbinātu cilvēkus visu cauru gadu, tika piedāvātas vakances administratīvajiem darbiniekiem, tāpat ir pieņemta apkopēja caur šo programmu.
Uzņēmuma pārstāve Monta Krafte pastāstīja: “Protams, ka mēs sākumā baidījāmies, bet tā kā tā pieredze bija pozitīva, tad mēs turpinājām. Tā dokumentācija, kas saistīta ar šiem projektiem, ir diezgan sarežģīta, sevišķi pašā sākumā. Bet te nu jāsaka, ka NVA darbinieki mums palīdzēja – ņēma pie rokas un izveda cauri visiem sarežģījumiem.”
“Karostas cietums” ir nodarbinājis gan jauniešus, gan personu ar invaliditāti, kā arī bezdarbnieku pirmspensijas vecumā.
Subsidētajām darba vietām var pieteikties arī biedrības. Piemēram, „Latvijas Samariešu apvienības” dienesta „Atbalsts mājās” Kurzemes nodaļa projektā piedalās jau kopš 2018. gada, atzīmēja nodaļas vadītāja Lolita Grīnvalde. Viņa atklāja, ka sākumā bijušas bažas, vai darba attiecības ar pieņemto bezdarbnieku, ilgs noteikto laiku.
“Pirmā projekta pašā sākumā arī sanāca situācija, kad mums nācās atbrīvoties no darbinieka. Darbinieks tikai sev zināmu iemeslu dēļ nespēja veikt darba uzdevumus, kurus mēs bijām uzticējuši šim cilvēkam darīt. Kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras konsultanti mēs nokārtojām, ka šis darbinieks tika atbrīvots un tūlīt tika atrasts nākamais,” pastāstīja Grīnvalde.
Taču, neskaitot neveiksmi sākumā, Grīnvalde ir apmierināta ar programmu, jo biedrība arī pēc projekta beigām ir turpinājusi darba attiecības ar nodarbinātajiem. Un plāno piedalīsies projektā atkārtoti.
Kopš projekts ieviests, izveidotas 4890 darba vietas.
Eksperts: Subsidētajām darba vietām ir vairāk pozitīvu efektu, nekā pirmajā brīdī liekas
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš Latvijas Radio norādīja, ka subsidētās darba vietas kopumā ir pozitīvi vērtējamas. Programmas mērķis ir iesaistīt konkrētas iedzīvotāju grupas darba tirgū, un, viņaprāt, līdz šim to ir izdevies veiksmīgi īstenot. Viņš gan atzīmēja, ka informācija par subsidētajām darba vietām varētu būt pieejamāka un skaidrāka, tāpat arī pieteikšanās formas ir gana sarežģītas un birokrātiskas.
Gundars Bērziņš: Kopumā pieredze šāda veida pasākumos ir pozitīva. Iemesls tam ir vienkāršs – tas samazina gan risku darba devējam, gan darba ņēmējam. Tā ir iespēja iesaistīties darba tirgū ar mazāku risku, it sevišķi, ja mēs runājam par cilvēkiem ar invaliditāti, uz kuriem arī ir vērsts šis projekts. Tas papildu labums no konkrētā projekta ir tāds, ka ir iespēja pielāgot darba vietas. Pat, ja tas projekts beigsies, bet darba vietas būs pielāgotas, tad potenciālajiem darbiniekiem – cilvēkiem ar invaliditāti, darba devējs viņus labprātāk pieņems darbā, jo viss jau ir iekārtots. Un tas arī tiek finansēts. Es teiktu, ka projektam ir vairāki pozitīvi efekti, nekā mums pirmajā brīdī liekas.
Atcerēsimies, kāpēc cilvēki ar invaliditāti netika ņemti darbā? Ļoti bieži bija tas, ka pieņem viņus darbā, tad kaut kas īsti neiet, bet viņus ir ļoti grūti atbrīvot no darba. Tas, ko valsts šobrīd ir izdarījusi – tā ir uzņēmusies daļu riska uz sevi.
Latvijas Radio: Vai valstij ir izdevīgas šādas programmas? Programma nav jau pirmo gadu, vai ir jau kādi rezultāti darba tirgū?
Jebkurš iedzīvotājs, kurš ir nodarbināts, rada vairākus pozitīvus efektus.
Cilvēki piedalās pievienotās vērtības radīšanā, viņa nav šajā sadaļā – finansēšana no valsts. No tāda viedokļa valstij tas noteikti ir izdevīgi. Šajā gadījumā tas ir dubultizdevīgi, jo tas ir Eiropas Savienības finansējums,
pat lielākā daļa no tā ir Eiropas Savienības finansējums. Starp citu, šādas programmas ir visā pasaulē tajos brīžos, kad ir nesabalansētība darba tirgū, piemēram, liela bezdarba apstākļos tās ir vairāk.
Es teiktu, ka tas ir labi, ka šīs programmas ir mērķētas. Ja tās būtu visiem pieejamas, tad tās kropļotu darba tirgu. Ieteikums būtu šīs programmas apvienot ar apmācības programmām, kas arī šobrīd ir, bet tā ir cita programma. Ja viņš kļūst par darba ņēmēju, plus viņam ir iespēja paaugstināt kvalifikāciju, es teiktu, ka tā ir iespēja kļūt par vērtīgu sabiedrības locekli.
