ES dalībvalstis pirms nedēļas vienojās pastiprināt sankcijas pret Krieviju par tās izvērsto karu Ukrainā. Citstarp sankciju astotā pakete paredz, ka ES dalībvalstu uzņēmumiem būs aizliegts nodrošināt jebkādus jūras transporta pakalpojumus, kas palīdzētu Krievijai eksportēt jēlnaftu un naftas produktus uz trešajām valstīm.

Šis sankciju punkts nopietni ietekmēs Serbiju, kam nav pieeja pie jūras, tāpēc tā jēlnaftu var saņemt tikai pa cauruļvadu "Janaf", kas stiepjas caur ES dalībvalsts Horvātijas teritoriju. Tā kā "Janaf" jēlnaftu iepumpē no tankkuģiem Adrijas jūrā, tad saskaņā ar ES sankcijām pa cauruļvadu vairs nevarēs transportēt Krievijas jēlnaftu uz Serbiju un citām Rietumbalkānu valstīm.

Serbijas enerģētikas ministre Zorana Mihajloviča paziņoja, ka no 1. novembra valsts vairs neimportēs Krievijas jēlnaftu, kas atsevišķos brīžos veidoja pat 60% no visas iepirktās naftas. "Kad sākās karš Ukrainā, Krievijas naftai bija zema cena, tāpēc Serbija no Krievijas importēja vairāk naftas. Tagad imports ir beidzies un Serbijas naftas pārstrādes nozare šādai situācijai gatavojās vairākus mēnešus, tāpēc turpmāk mēs importēsim tikai jēlnaftu, kam nav Krievijas izcelsme."

Eiropas Komisija bija piedāvājusi neattiecināt uz Rietumbalkānu valstīm ierobežojumus, kas ir saistīti ar Krievijas jēlnaftas importu. Brisele to pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt reģiona energoapgādes drošību. Savukārt ES dalībvalstis šādam izņēmumam nepiekrita, norādot, ka Rietumbalkānu valstis var iepirkt naftu no alternatīviem piegādātājiem. Turklāt plašu dalībvalstu atbalstu esot guvis arguments, ka Serbija šādu izņēmumu nav pelnījusi, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Belgrada nav pievienojusies ES sankcijām pret Maskavu.

Serbija notikušajā vainoja kaimiņvalsti Horvātiju. Taču Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs noraidīja Belgradas apsūdzības, norādot, ka tas bija bloka dalībvalstu vienprātīgs lēmums.

"Otrkārt, un es to esmu teicis jau vairākas reizes, šajos apstākļos Serbija nevar sēdēt uz diviem krēsliem vienlaikus. Tā nevar būt valsts, kas nāk pie mums, runā par Eiropas perspektīvu, sagaida lielu pretimnākšanu, bet pilnībā nerespektē sankcijas pret Krieviju. Nevar būt situācija, ka Serbija saņemtu lētu Krievijas naftu, kas tiktu piegādāta no Horvātijas ostām pa cauruļvadu.

Vai būtu normāli, ka laikā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvērš agresiju Ukrainā, Serbija no Krievijas saņemtu lētāku naftu? Un  kas mēs tad būtu? Noderīgie idioti?" vaicāja Plenkovičs.

Jaunās sankcijas neattieksies uz Krievijas jēlnaftas piegādēm, ko pa cauruļvadu "Družba" saņem ES dalībvalstis. Viena no tām ir arī Ungārija. Budapešta šonedēļ paziņoja, ka ir vienojusies ar Belgradu būvēt jaunu cauruļvadu, pa kuru Serbija no Ungārijas saņems Krievijas jēlnaftu. To apstiprināja arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.

"Vienošanās ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu paredz, ka mēs būvēsim 128 kilometru garu naftas cauruļvadu, kas savienos naftas pārstrādes rūpnīcu Novisadā ar naftas vadu "Družba" Ungārijas pilsētā Alģē," sacīja Serbijas līderis.

Vučičs sacīja, ka cauruļvada būvniecības izmaksas varētu sasniegt 100 miljonus eiro, bet neprecizēja, kad projektu varētu pabeigt.

Serbijas prezidents arī lika saprast, ka, neraugoties uz ES spiedienu, Belgrada arī turpmāk nepiesliesies sankcijām pret Krieviju.

"Mēs turpināsim rīkoties atbilstoši savām interesēm, jo mums nav nekādu pienākumu ne pret vienu. Mēs to nedarām tikai zemāku gāzes cenu vai Krievijas atbalsta ANO Drošības padomē dēļ, lai gan šāda nostāja būtu leģitīma. Mēs to darām, cienot starptautiskās tiesības un sevi. Pašlaik, aizsargājot savu morālo pozīciju, starptautiskās tiesības un mūsu ārpolitiku, mēs neapdraudam savas valsts vitālās intereses," paziņoja Vučičs.

Taču Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins brīdinājis, ka Serbijas cerības pievienoties ES var tikt apdraudētas, ja Belgrada neatbalstīs bloka sankcijas pret Krieviju.

"Es neslēpšu, ka šajos sarežģītajos laikos, kad daudzi cilvēki Eiropas Savienībā cieš no šī iracionālā, nelikumīgā kara Ukrainā sekām, daudzi dalībvalstu vadītāji veras apkārt un sagaida, ka šajos grūtajos laikos visi iestāsies par mūsu projektu, un jo īpaši tie, kas izrāda vēlmi būt kopā ar mums," Shins sacīja intervijā raidsabiedrībai "Euronews".

Serbija 2012. gadā saņēma ES kandidātvalsts statusu, taču lielākais šķērslis tās uzņemšanai blokā ir nenokārtotās attiecības ar Kosovu, kas 2008. gadā vienpusēji paziņoja par neatkarību no Serbijas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES gaiteņos ir izskanējis viedoklis, ka Serbijai būtu jāatņem kandidātvalsts statuss, ņemot vērā Belgradas brālīgās attiecības ar Maskavu.