FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis ziņu portālam LSM.lv skaidroja, ka šajos aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets”, proti, vidēja termiņa budžets 2019. gadam, kā arī iekļauti vairāki “neatņemami jautājumi”. Tostarp ir paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam.
“Visi tie lēmumi, ko 13. Saeima jau ir pieņēmusi un ir saistoši, tie ir ietverti šajā budžeta projektā. Un ja savelkam bilanci – vidēja termiņa budžets un Saeimas pieņemtie lēmumi –, tad rezultāts esošajā situācijā ir mīnus 34 miljoni eiro,” skaidroja FM pārstāvis.
Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") atzina, ka 2019. gada budžetā nauda visām vajadzībām vēl nebija atrasta.
Tādējādi valdībai jāpieņem lēmumi ieņēmumu palielināšanai vai izdevumu mazināšanai. Tostarp pastāv iespēja trūkstošo naudu meklēt ministriju iekšienē.
Pašlaik FM virza izskatīšanai valdībai informatīvo ziņojumu par izdevumu pārskatīšanu, kas ļautu rast 51 miljonu eiro.
Šos aprēķinus FM veikusi vēl iepriekšējās valdības laikā, un jaunajai valdībai būs jāpieņem lēmums attiecībā uz to. Paredzēts gan, ka šos līdzekļus varēs novirzīt konkrēto ministru vajadzībām.
Jaunās valdības vienošanās paredz, ka 2019. gadam tiks strādāts ar tehniskā budžeta pamatu bez jaunas politikas iniciatīvām.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets.
Jaunizveidotā Krišjāņa Kariņa valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotu vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam un valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Plānots, ka valdība izstrādāto budžeta projektu Saeimai iesniegs 8. martā. Ar Saeimas vadību panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20. martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3. aprīlī.
