Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) pēc valdības sēdes medijiem pauda, ka ar Saeimas vadību ir arī panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20.martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3.aprīlī.
“Pirmais darbs, pie kā nekavējoties sāks strādāt valdība, ir šā gada budžeta izstrāde. Apstiprināto valsts budžetu gaida visu nozaru pārstāvji un ikviens iedzīvotājs. Plānoju, ka valdība budžeta sagatavošanu varētu pabeigt marta sākumā, bet Saeimas deputātiem tiks nodrošināts viss nepieciešamais, lai likumu pieņemtu aprīļa sākumā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).
Februāra sākumā valdība izskatīs informatīvo ziņojumu par makroekonomiskajiem rādītājiem, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm.
Tāpat tiks izskatīts ziņojums par izdevumu pārskatīšanu un par ministriju prioritārajiem pasākumiem.
FM paredz līdz 19. februārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai precizēto vispārējās valdības budžeta plānu, ko iesniegt Eiropas Komisijai un Eirogrupai.
Ministru kabinets šā gada budžeta projektu varētu apstiprināt 5. martā, un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8. martā.
Saeimas deputātiem budžeta apstiprināšanai tiks atvēlēts mēnesis, taču jau tagad zināms, ka naudas tā dēvētajām „deputātu kvotām” budžeta projektā nebūs.
„Politikas šajā budžetā nebūs. Politiskais budžets tiks sastādīts no 2020. gadā. 2019. gada budžets, kurā par bāzi būs ņemts pagaidu budžets un iekļautas lietas, kas jau ir apstiprinātas parlamentā. Tās ir mediķu algas, Satversmes tiesas nolēmumi, un vēl saskaņosim ar ministrijām tās programmas, kas jau ir uzsāktas iepriekšējos budžetos, bet budžeta veidošanas specifikas dēļ nav iekļautas 2019. gada budžetā,” sacīja Reirs.
Tā, piemēram, papildu līdzekļus plānots piešķirt valsts sociālās aprūpes centros strādājošo atalgojuma palielināšanai. Nozaru ministrijām gan būs iespēja pārskatīt savus budžetus un nākt klajā ar ierosinājumiem par naudas pārdali.
„Tas jādara ļoti ātri, jāpārskata programmas un šie līdzekļi, kas būs atrasti iekšējās rezervēs, tiks izmantoti jau esošo programmu papildināšanai vai jaunu iedibināšanai,” skaidroja Reirs.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece valsts budžeta jautājumos Jolanta Plūme norādīja, ka valsts budžeta tēriņu vētīšana notikusi jau aizvadītā gada rudenī, sākot darbu pie šā gada budžeta gatavošanas.
„Ir rasts 51 miljons eiro papildu līdzekļu, kas jau ir iestrādāts budžetā. Attiecīgi nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus, kā no šiem iekšējiem resursiem daļēji finansēt jaunos pasākumus. Protams, pieprasījumi ir krietni lielāki. Tie ir par 1,1 miljardu eiro,” sacīja Plūme.
Papildu nauda šā gada budžetam varētu tikt meklēta, pārskatot valsts kapitālsabiedrību maksātās dividendes.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai būtu jāizstrādā nākamā gada budžets. Situācija daļēji risināta ar grozījumiem elastīgākam "pagaidu budžetam".
Pagaidu budžetā nolemts atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā noteikts, ka budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktos izdevumus.
Kariņa valdība, kurai tagad jāizstrādā budžets, apstiprināta 23. janvārī.
