ĪSUMĀ:
- Skaistumkopšanas nozare: liegums strādāt bija pārsteidzīgs, tas nemazina Covid-19 izplatību.
- Prasa ļaut strādāt nozarei vai līdz 1200 eiro palielināt minimālo dīkstāves pabalstu.
- EM rosinās atļaut skaistumkopšanas nozares darbības atsākšanu un klātienes tirdzniecību visos veikalos.
- Veselības nozare: pašreizējos Covid-19 apstākļos ierobežojumu atcelšana nav iedomājama.
Skaistumkopšanas nozares darbība bijusi ierobežota jau vairākus mēnešus. Nozare aicina valdību atzīt, ka liegums strādāt skaistumkopšanas nozarei ir bijis pārsteidzīgs un nav mazinājis saslimstību ar Covid-19 Latvijā. Tāpēc esot jāatļauj visai nozarei strādāt, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.
“Vienīgais rezultāts, kas ir sasniegts, turot šo nozari pilnīgā dīkstāvē, ir nozares cilvēku, kas ir 90% sievietes, slīkšana nabadzībā un parādu slogā," sacīja Ulberte.
“Šobrīd vairs nav runa par to, vai kādam vajag, vai nevajag šos pakalpojumus. Bet ir runa par sievietēm, kas ir nodarbinātas nozarē. Par viņu izdzīvošanu. Par to šobrīd ir stāsts,” sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente valdībai piedāvā divus iespējamos rīcības virzienus: „Mēs uzskatām, ka ir jāatļauj visai nozarei strādāt, ievērojot stingri noteiktus epidemioloģiskos ierobežojumus, ko nozare izstrādāja jau martā un papildinājusi novembrī. Taču gadījumā, ja tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzskata, ka jāļauj strādāt tikai dažiem speciālistiem nozarē, tad pārējiem nozares speciālistiem ir nekavējoties jāmaina dīkstāves atbalsta apjoms līdz 1200 eiro, lai tiktu dota iespēja cilvēkiem atrisināt pamatvajadzības.” Tāpat nozare prasa tajā strādājošajiem nodrošināt 100 eiro par katru apgādībā esošo bērnu.
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestā saņemti 4026 skaistumkopšanas nozarē nodarbināto iesniegumi par dīkstāves pabalstu, un izmaksāti vairāk nekā 2 miljoni eiro un pieprasījums saglabājas. Taču, pēc nozares asociācijas datiem, 90% izmaksāto pabalstu ir 500 eiro, kā arī 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu, ar ko esot par maz ilgstošas dīkstāves apstākļos.
“Pamatvajadzības ikvienam cilvēkam mūsu valstī, lai būtu cieņpilna dzīve, (..) ir pārtika, mājoklis, transports, tā pati izglītība. Nu, mums valstī visiem ir skaidrs, ka tas ir kā minimums 500 eiro uz vienu ģimenes locekli,” sacīja Ulberte.
Skaistumkopšanas organizācijas devušas valdībai nedēļu laika, vienlaikus atgādinot –
ja prasības tiks ignorētas, tad nozare vērsīsies tiesā. Ticamāk gan, tā nebūs Satversmes tiesa, kā solīts iepriekš, bet vispirms administratīvā tiesa.
Vienlaikus nozari pārstāvošās asociācijas pieļauj, ka daļa nozarē strādājošo pakalpojumus turpina sniegt nelegāli, un tādā gadījumā pārliecināties par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu ir neiespējami.
Piedāvās plānu darbības atsākšanai
Ekonomikas ministrija skatīšanai valdībā sniegs plānu nozares darbības atsākšanai. „Tas ir, piemēram, pakalpojuma sniegšana tikai pēc pieraksta, ievērojot sanitārās pauzes starp klientiem, pastiprinātu vēdināšanu, individuālu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Un, protams, atsākt strādāt ilgtermiņā, jo pats trakākais būtu noņemt ierobežojumus un tad tos atjaunot pēc nedēļas. Mēs mēģinām radīt risinājumu atbilstoši šai situācijai un kopsolī ar vakcinācijas plānu,” intervijā Latvijas Radio norādīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (“KPV LV”).
Tāpat Ekonomikas ministrijā uzskata, ka stingrāki ierobežojumi un visu preču klāsta pieejamība daļā veikalu ir atmaksājusies un drošas tirdzniecības vadlīnijas jāattiecina uz visiem veikalniekiem.
„Mēs uzskatām, ka ir jāiet solis uz priekšu un jāļauj strādāt citiem komersantiem.
Tie būtu vienādas konkurences apstākļi, un tas mazinātu rindu risku, jo būtu iespēja konkrētu preci saņemt dažādos veikalos,” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).
Infektologs nesteidz ar ierobežojumu mazināšanu
Šādas ieceres kā šobrīd neiespējamas gan vērtē infektologs Uga Dumpis, kurš atsaucās uz Latvijā un daudzās citās valstīs ieviesto luksofora principu, kas noteic Latvijā ierobežojumu mazināšanu, kad Covid-19 izplatība mūsu valstī būs apmēram 2,5 reizes mazāka. Tad varēs likt lietā drošības vadlīnijas un atsākt darbu.
„Tas nav tukšs darbs, kas ir ieguldīts, to visu var darīt, bet tikai tad, kad būs samazināta saslimstība. Šobrīd tas Latvijā notiek ļoti lēnām. Mēs redzam, kā Igaunijā, kur dažādas nozares var strādāt, saslimstība atkal ļoti strauji pieaug pēdējā nedēļā.
Manuprāt, nekādi pasākumi, kas pieaudzē saslimstību, nav iespējami, ja mēs domājam par ilgtermiņa eksistenci.
Jo tas var novest pie tā, ka kaut ko vēl vairāk var nākties aizvērt,” sacīja Dumpis.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija šonedēļ gatavojas arī piedāvāt apspriešanai valdībā gan ieceri par 500 eiro pabalstu visām ģimenēm par katru bērnu, gan 200 eiro pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Par šādu pabalstu izmaksas iespējām ministru un ekonomistu domas gan atšķiras.
KONTEKSTS:
No 8. februāra atsevišķos veikalos, proti, pārtikas un higiēnas preču veikalos var iegādāties visas preces un darbojas grāmatnīcas. Vienlaikus tirdzniecības vietās pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi. EM norādīja: ja situācija uzlabosies, tuvāko nedēļu laikā ministrija rosinās arī pārējiem veikaliem pakāpeniski atsākt darbu.
Tikmēr Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19 ierobežošanas nolūkā noteiktajiem darbības aizliegumiem.
