Ja Latvija pati šajā virzienā nedosies pietiekami raitā solī, tad par sava veida dzinējmehānismu var kļūt Eiropas Komisija (EK), kura arī ir pievērsusies gausajam ēku renovācijas tempam. Turklāt šajā procesā tiek solīti gan burkāni finansējuma veidā, gan pātaga, par kādu var kļūt daudz stingrākas prasības normām, kādām obligāti būs jāatbilst ēkām.
Gaidot renovāciju vilni
Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka kopumā ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40% no Eiropas Savienības (ES) kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% enerģijas ražošanas siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šis fakts padara ēku energoefektivitāti par vitāli svarīgu, lai Eiropa spētu kļūt videi draudzīgāka. Turklāt svarīga ir tieši renovācija, jo jaunuzbūvētu ēku, kuras atbilstu visām jaunajām energoefektivitātes prasībām, nav nemaz tik daudz. Taču ar renovāciju tik labi nesokas.
Eiropā kopumā atbilstoši energoefektivitātes prasībām līdz šim tiek renovēts vidēji 1% ēku gadā. Kopumā renovēti ir 11% no esošā ēku fonda.
Nav jābūt lielam pareģim, lai saprastu, ka skaisto mērķi, lai 2050. gadā Eiropa ir klimatneitrāla vieta, šādos tempos sasniegt neizdosies. It īpaši, ja ņem vērā, ka aptuveni 75% no ēkām ES joprojām ir uzskatāmas par energoneefektīvām – proti, tajās ir vecas un izšķērdīgas siltumapgādes vai vēsināšanas iekārtas, apkurei vai vēsināšanai tiek izmantoti fosilie resursi, kā arī ēkas nav siltinātas, siltums vienkārši izkūp gaisā dažādās šķirbās, un tā uzturēšanai nākas lietot daudz vairāk resursu nekā tad, ja ēka būtu renovēta.
Un te nu arī parādās problēma – lai sasniegtu pirms kāda laika nosprausto 55% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāju, ES līdz 2030. gadam ēku radītās emisijas būtu jāsamazina par 60%, to enerģijas galapatēriņš – par 14%, bet siltumapgādes un aukstumapgādes enerģijas patēriņš – par 18%. Izklausās pēc neiespējamās misijas, un ar esošajiem renovācijas tempiem to pilnīgi noteikti neizdosies sasniegt 2030. gadā, bet drīzāk pēc pāris gadsimtiem.
Lai tiktu ārā no lēnās renovācijas gaitas, kā arī, lai dotu papildus grūdienu ekonomikai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, Eiropas Komisija ir izveidojusi jaunu stratēģiju, kura poētiski saucas “Renovācijas vilnis Eiropai – par zaļākām ēkām, jaunām darbavietām un labāku dzīvi”.
“Eiropai tagad ir unikāla iespēja panākt, ka renovācija sniedz labumu kā klimatneitralitātes, tā atveseļošanas ziņā. ES atveseļošanas instruments “NextGenerationEU” un ES daudzgadu finanšu shēma gādās, ka mums ir pieejami vēl nepieredzēta apjoma resursi, kurus cita starpā varētu izmantot arī tam, lai iekustinātu renovāciju,” solīts jaunajā stratēģijā.
Stratēģijā noteiktais mērķis ir līdz 2030. gadam dzīvojamo un nedzīvojamo ēku ikgadējo energorenovācijas rādītāju vismaz divkāršot. Ja šo mērķu sasniegšanai tiks mobilizēti spēki visos līmeņos, līdz 2030. gadam varētu tikt renovēti 35 miljoni ēku.
Būs stingrākas prasības
Tomēr, lai stratēģija nepaliktu tikai skaists dokuments ar cēliem mērķiem, šogad būs jāveic vēl pamatīgs darbs.
Tostarp Eiropas Komisija šogad ir apņēmusies mainīt Energoefektivitātes direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu. Ieceres paredz, ka jaunajām ēkām tiks ieviesta daudz stingrāka prasība iegūt energoefektivitātes sertifikātu. Pašlaik tāds ir nepieciešams ēkām, kuras bieži apmeklē sabiedrība un publisko iestāžu ēkām, taču līdz šim vairākās dalībvalstīs sertifikātu saņēmušas mazāk nekā 10% ēku. Savukārt esošajām ēkām pakāpeniski tiks ieviesti obligāti minimālie energosnieguma standarti.
Eiropas Komisija arī draudzīgi norāda, ka valstu nacionālajos atveseļošanās plānos pēc Covid-19 izraisītās krīzes ēku renovācija būs jāuzskata par prioritāti.
Ir arī ierosināts palielināt ES finansējuma apjomu, piešķirot vairāk dotāciju, tehniskās palīdzības, projektu izstrādes atbalsta un aizdevumu un – ja tas līdz šim nav bijis iespējams – ļaut tos kombinēt.
Tomēr vēl ir gaidāmas daudzas diskusijas un saskaņošanas. Piemēram, pirms Ēku energoefektivitātes direktīvā noteikt obligātus minimālos energosnieguma standartus jau esošām ēkām, tiks veikts ietekmes novērtējums un šī prasība visdrīzāk tiks ieviesta pakāpeniski.
Tāpat Eiropas Komisija ēku renovācijai uz izdevīgiem nosacījumiem cer piesaistīt citus finansētājus. Turklāt runa nav tikai par Eiropas Investīciju banku un līdzīgām institūcijām, kuras līdzfinansē attīstības projektus, bet arī par privātajiem finansētājiem. Pašlaik tiek minētas gan bankas, gan energokompānijas un komunālo pakalpojumu sniedzēji.
