Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītās Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā reforma paredz, ka Rīgā un Ventspilī brīvostas pārvaldes aizstās jaunas valsts kapitālsabiedrības. Ventspilī šāds uzņēmums dibināts jau vairāk nekā pirms gada ar nosaukumu “Ventas osta”. Steigties toreiz mudināja brīvostas pārvaldei uzliktās ASV sankcijas, kuras bija spēkā aptuveni nedēļu. Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ostām dos politisko neatkarību. Uzņēmuma padomes locekļus un valdi plānots meklēt atklātos konkursos.
"Latvijas ostas reģionālajā konkurencē turpina zaudēt gan Tallinas, gan jo īpaši Klaipēdas ostai.
Galvenā pārmaiņa ir tieši jaunais pārvaldības modelis – kapitālsabiedrību modelis, ar ko atraut, mazināt vai izskaust politisko ietekmi, kas bijusi līdz šim.
Ostas pēc būtības ir saimnieciska struktūra, bizness, kur tomēr jābūt cilvēkiem, kuri orientējas šajā nozarē un saprot naudas plūsmas. Līdz šim ostu pārvaldība bijusi ļoti politizēta ar ministriju pārstāvjiem ostu valdēs," skaidroja Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP).
Koalīcijas partiju pārstāvji pēc iknedēļas sanāksmes norādīja, ka par ostu reformu diskutēts jau ilgi, un tagad tai panākts visu partiju atbalsts. Līdz ar to ceturtdien vajadzīgās izmaiņas likumā plānots atbalstīt Ministru kabinetā.
"Ir nepieciešams spert pirmo soli, un es esmu pārliecināts, ka šīs reformas rezultāti uzrādīs ieguvumus gan tranzīta un loģistikas nozarei, gan visai Latvijas tautsaimniecībai un ka turpmākie soļi vairs netiks kavēti," sacīja apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo atzīmēja: "Mums svarīgi, lai no šīs reformas un reformas gaitas neciestu uzņēmēji. Tas ir galvenais mūsu uzsvars, un mēs ļoti sekosim tam, lai šī reforma nav reformas pēc, bet tiešām ienes svaigas vēsmas pārvaldē."
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka reformēt paredzēts tikai Ventspils un Rīgas ostu pārvaldību. Pagājušajā nedēļa ostu reformas dokumenti gan radīja satraukumu Liepājā. Valdības protokollēmuma projektā bija iekļauts punkts par Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likvidāciju, par ko Liepājas pašvaldība prasīja valdībai paskaidrojumus. Tagad strīdīgais punkts no projekta pazudis.
"Tas bija vairāk laikam pārpratums attiecībā uz protokollēmuma redakciju. Vismaz es tā to interpretēju, un es saprotu, ka šis pārpratums ir labots," piebilda Eglītis.
Pēc valdības lēmuma izmaiņas ostu likumā skatīs Saeima. Paredzams, ka diskusijas arī parlamentā būs garas, jo pret reformu ir daudz iebildumu gan no pašvaldību, gan uzņēmēju organizācijām.
Galvenokārt kritika ir par to, ka neesot skaidri saprotami ostu reformas ieguvumi, kā arī ministrija neesot uzklausījusi visas iesaistītās puses.
Premjers pauda cerību, ka šo reformu izdosies pieņemt arī Saeimā. Viņš atgādināja, ka ostu pārvaldības izmaiņas politiskajā dienaskārtībā neveiksmīgi virzītas jau ilgi.
"Par uzlabojumiem mūsu ostu darbībā ir runāts jau sen, faktiski kopš arī es ienācu politikā. Ir bijuši dažādi mēģinājumi kaut ko izmainīt, kas parasti ir vainagojušies ar valdības krišanu, jo ne tikai nav varējuši panākt vienošanos, bet tas izrādījies arī valdību destabilizējošs faktors. Šī valdība ir pirmā ļoti ilgā laikā, kas ir spējīga šo jautājumu izskatīt pēc būtības. Tā ir bijusi satiksmes ministra vadīta diskusija, kā uzlabot ostu darbību un kā šī reforma to veicinās," teica Kariņš.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošie politiskie spēki sēdē 15. martā pēc ilgām diskusijām vienojās straujāk virzīt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosināto lielo ostu reformu Rīgā un Ventspilī. Koalīcijas partneri vienojās atbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto variantu. SM vēlas iecerēto modeli ieviest arī Liepājas ostā, taču par to partijas pagaidām nav vienojušās.
