Latvijas nekustamo īpašumu kompānijā “ORDO” 2014.gadā vērsās Krievijas pilsonis Aleksandrs Rogačovs, Orlas apgabala lielākās būvkompānijas direktoru padomes priekšsēdētājs.
Rogačovs cēlies no ietekmīgas ģimenes – viņa vectēvs Jegors Strojevs Padomju Savienības norietā bija politbiroja loceklis, Borisa Jeļcina laikos Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētājs, vairāk kā 10 gadus Strojevs bija Orlas apgabala gubernators. Rogačova tēvs Aleksandrs savukārt uzdienējās līdz Federālā Drošības dienesta ģenerāļa pakāpei. Pirms desmit gadiem viņš tika nošauts.
Rogačovs jaunākais lūdza Latvijas mākleriem atrast viņam īpašumu investēšanai. Apskatot dažādus variantus Rīgas centrā, Rogačovs esot pamanījis futbola stadionu “Skonto” un to arī sagribējis nopirkt.
“ORDO” grupa tieši pirms tam bija saņēmusi piedāvājumu - atrast stadionam pircēju par 35 miljoniem eiro. Priekšlikumu bija izteicis nekustamo īpašumu mākleris Ģirts Čudars, kurš tagad vairs nevar atcerēties kā vārdā meklējis stadiona kvartālam pircējus.
Oficiāli stadions piederēja valsts kompānijai “Reverta”, kas pārvaldīja bijušās “Parex bankas” problemātiskos aktīvus.
“Reverta” bija pārņēmusi stadionu no finanšu grūtībās nonākušā toreizējā “Skonto” futbola kluba īpašnieka un Latvijas futbola federācijas prezidenta Gunta Indriksona. Taču stadionā turpināja saimniekot firma “SSA”, kuras īpašnieki bija gan Indriksona biznesa partneris, gan bijušais “Skonto” futbolists. Bez “SSA” ziņas īpašumu pārdot nevarēja, jo tai bija pirmpirkuma tiesības.
Krievu uzņēmējs Rogačovs esot summai piekritis un vērtējumu neesot prasījis.
“Rogačovs pat nelika mums tirgoties. Viņš pieņēma, ka cena ir 35 miljoni. Viņš neprasīja, vai var par miljonu mazāk. Par to pat runas nebija,” atceras “ORDO” līdzīpašniece Jeļena Rudzīte un piebilst, ka salīdzinot ar citiem īpašumiem, kas Rogačovam tika piedāvāti, cena par kvadrātmetru “Skonto” stadiona kvartālā nebija augstāka.
Darījumu uzbūvēja ļoti sarežģītu. Tas ilga aptuveni gadu un nauda izgāja cauri septiņu kompāniju kontiem - no nodokļu paradīzes Belizas līdz Igaunijai. Garo ķēdi lielā mērā noteica Rogačova nevēlēšanās darījumā izgaismoties.
Belizas ofšors ar nosaukumu “Silvertone Enterprises Limited”, kurā Rogačovs bija norādīts kā patiesais labuma guvējs, bez nodrošinājuma četros aizdevumos pārskaitīja 35 miljonus eiro ar mākleru Rudzīšu ģimeni saistītai Latvijas kompānijai “Mani Group”.
No šīs naudas 14 miljonus “Mani Group” aizdeva firmai “SSA”, kuru tobrīd vadīja Indriksona biznesa partneris Vladimirs Koļesņičenko. “SSA” par aizņēmumu nopirka “Skonto” halli un stadionu no “Revertas”. Stadionu un blakus īpašumus vēlāk pārrakstīja uz “Mani Group” vārda un par kompānijas īpašnieku kļuva ar Rogačovu saistītais Belizas ofšors.
No atlikušajiem 20 miljoniem eiro piecus miljonus kā apsolīto komisiju paturēja mākleri, pārējais palika firmas “SSA” rīcībā.
Taču pēc darījuma pabeigšanas stadiona pircēji vērsās policijā, jo uzskatīja, ka ir maldināti par īpašuma patieso cenu. Valsts policija nesen pabeidza izmeklēšanu, un lūdz par krāpšanu apsūdzēt Ivaru Rudzīti, Nataļju Rudzīti, Jeļenu Rudzīti un Igaunijas pilsoni Alanu Selteru, kurš darījuma noslēguma fāzē bija firmas “SSA” īpašnieks.
Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska skaidro, ka izmeklēšanas laikā tika iegūti pierādījumi, ka cena varētu būt bijusi sadārdzināta. Tagad prokuratūrai jālemj, ko darīt tālāk.
Darījumā iesaistītā māklere uzskata, ka cena bija adekvāta, jo tā bija noteikta par zemi, kas ir atbrīvota no visām būvēm.
“Rogačovs runāja par to, ka stadionu noteikti jānojauc, bet stadions bija sociāli nozīmīgs objekts. Protams, viņš uztraucās, ka neviens neļaus to nojaukt. Tādēļ pārdevējam bija jāgarantē, ka stadiona nojaukšana tiks saskaņota. Un šīs detaļas tiešām tika iekļautas pirkšanas-pārdošanas līgumā,” stāsta Jeļena Rudzīte, viena no aizdomās turētajām, kura neatzīst sevi par vainīgu.
Taču pārdevējs “SSA” stadionu nenojauca. Šobrīd jau likvidētās firmas “SSA” bijušais īpašnieks igaunis Selters uz šo un citiem “de facto” jautājumiem atteicās atbildēt.
Interesanti, ka dokumenti, kas nonākuši raidījuma “de facto” rīcībā liecina, ka aptuveni 15 miljoni no darījuma konta netika pārskaitīti pārdevējam “SSA”, bet divām citām firmām, kuru saikne ar stadionu nav saprotama. Mazāko daļu saņēma Latvijas uzņēmums “Sun Garden”, bet lielāko daļu Igaunijas kompānija “Fumox”. Abām firmām patiesā labuma guvēja tagad ir kāda igauniete Kristīna Lohmusa.
Šī darījuma saskaņošanā bija iesaistīta arī juriste Dace Grinberga, kura mēdz pārstāvēt arī Indriksonu uz ģenerālpilnvaras pamata.
“Es ne reizi netikos ar Indriksonu, protams, bet darījuma laikā mēs visu laiku runājām par to, ka pārdevējs ir Indriksons. Mums nebija citu uzvārdu,” saka māklere Rudzīte.
“Kas tajā “Skonto” stadionā ir slikts noticis? Es nezinu. Normāls darījums noticis,” intervijas laikā nosaka Indriksons, kurš gan vienlaikus stāsta, ka par darījuma detaļām nav informēts.
Pirms divarpus gadiem Indriksons pilnībā noliedza, ka būtu bijis darījumam tuvumā. Tagad viņš atklāj, ka piedalījies, bet tikai sākumposmā. Uzradušies viņam nezināmi pircēji, kas piedāvājuši atrisināt ar banku visas saistības. Taču par darījuma niansēm viņš gan neko nezinot.
Tomēr uz jautājumu, vai juriste Grīnberga pārstāvēja viņu, Indriksons atbild: “Viņa pārstāvēja nevis manā uzdevumā, bet viņa stadionu pārstāvēja, jo man bija saistības pret banku. Dace to risināja un ļoti veiksmīgi atrisināja, ka man vēl uz šo dienu ir miljoni parādā bankai. Diemžēl tas tā ir, kaut gan mēs astoņu miljonu vietā nomaksājām 14 miljonus.”
Kur palika pārējā nauda – aptuveni 15 miljoni eiro, policija vēl izmeklē. Izmeklē arī to, vai nav notikusi netīras naudas atmazgāšana.
Neoficiāla informācija par izmeklēšanu liecina, ka Selters esot izņēmis skaidru naudu no Igaunijas firmas “Fumox” konta un vedis atpakaļ uz Latviju.
Par to, vai ir pamats lietu par krāpšanu sūtīt uz tiesu, tagad jālemj prokuroram Agrim Skradailim. Viņš šobrīd par saviem plāniem nekādu informāciju nesniedz.
Lai netraucētu izmeklēšanai, arī stadiona pircēja advokāte Alla Juraša atteicās “de facto” sīkāk skaidrot, kurā tieši darījuma posmā pircējs uzskata sevi par apkrāptu.
Vai arī šobrīd uzņēmējam Rogačovam ir saistība ar “Skonto” stadionu, nav zināms.
Oficiāli kā patiesā labuma guvēji aiz Belizas kompānijas “Silvertone Enterprises Limited” uzņēmumu reģistrā norādīti divi Šveices iedzīvotāji.
