Reģionālajām slimnīcām pie energoresursu sadārdzinājuma šobrīd jādomā, kādus taupības risinājumus veikt, lai spētu segt pieaugošās izmaksas. Piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīca šobrīd ir aprēķinājusi, ka līdz gada beigām būs papildus jārod vismaz 300 000 eiro.
Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Kārlis Smilga norādīja: "Protams, mēs darīsim visu, lai pacients to justu pēdējais. Mūsu plāns nav atslēgt kādu no elektroiekārtām, neveikt diagnostiskos pakalpojumus, samazināt siltuma temperatūru līdz 16 grādiem palātās vai atteikties no kādas ēdienreizes. Mēs to noteikti nedarīsim. Jo tas būtu pats ekstrēmākais gadījums, un tas varētu kaitēt pacienta veselībai un iespējai atveseļoties."
Līdz septembra beigām Jelgavas pilsētas slimnīca plāno atslēgties no gāzes apkures un pieslēgties centralizētajai apkurei, kas tiek kurināta ar šķeldu. Tiek veikti arī citi darbi energoresursu patēriņa mazināšanai – jumta siltināšana un logu pārbaude.
Tas viss ļaus par 30% ietaupīt energoresursu izmaksas, taču, ja sadārdzinājums būs 4–5 reizes, bez valsts atbalsta neiztikt.
Smilga skaidroja: "Zaudējumus mēs varam ciest līdz noteiktai robežai, ja mēs tai pāriesim pāri, tas nozīmē to, ka ne tikai Jelgavas slimnīca, bet visas Latvijas slimnīcas var sākt palikt parādā piegādātājiem."
Kā norādīja Latvijas Slimnīcu biedrība, lai ekonomētu, slimnīcām jāparedz jaunas investīcijas, piemēram, ēku energoefektivitātē, pārejā uz citu apkures veidu, saules paneļu uzstādīšanā vai tamlīdzīgi. Iespējams ekonomēt arī uz ēdienreižu skaitu slimnīcā, vienai ēdienreizei, piemēram, piesaistot pacienta līdzfinansējumu.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atzīmēja: "Valsts pašreiz par trīsreizēju slimnīcas ēdināšanu maksā 3 eiro, [tagad] par 3 eiro mūsu ēdinātāji atsakās barot pacientus. Līdz ar to ir jādomā risinājumi,
mēs piedāvājām samazināt ēdienreižu skaitu. Mēs jau esam uzrakstījuši vēstuli gan Nacionālajam veselības dienestam, gan Veselības ministrijai tieši par ēdināšanas izdevumiem, rast iespēju kompensēt energoresursu un elektrības sadārdzinājumu."
Veselības ministrija ir aprēķinājusi, ka slimnīcu pārmaksātie izdevumi līdz gada beigām var sasniegt 15 miljonus eiro, kas veido izmaksu pieaugumu par 100%. No Ekonomikas ministrijas tiek gaidīti priekšlikumi par atbalstu uzņēmējiem, tostarp slimnīcām. Ar iesaistītajām pusēm tiek skaņoti jauni Ministru kabineta noteikumi par Eiropas fondu atbalstu ēku siltināšanā.
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Boriss Kņigins stāstīja: "Tajā skaitā ir iespēja saņemt [atbalstu] pašvaldību kapitālsabiedrībām, tas nozīmē, ka reģionālajām slimnīcām būs potenciāli pieejams šis atbalsts."
Veselības ministrijā norādīja, ka ir iesniegts budžeta pieprasījums valdībai gan
jautājumam par energoresursiem, gan jautājumam par ēdināšanu, savukārt par šā gada finansējumu diskusijas vēl notiks.
KONTEKSTS:
Valdību veidojošās partijas otrdien panāca politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no OIK, kā arī vienojās par atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
Jau apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu, tostarp uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
