Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" Šmits teica, ka Latvija nav pārtikusi valsts un tai ir jāpērk rentabla enerģija. "Vēja parki drīz būs pilnībā rentabli, arī saules baterijas tūlīt būs rentablas. Lai tādas valstis kā Norvēģija un Japāna, kas mūsu dzīves līmeni ir pārsniegušas, ievieš jaunās tehnoloģijas, pirms tās ir rentablas. Mums [zaļās enerģijas] tehnoloģijas ir jāievieš tad, kad tās ir rentablas," teica Šmits.
Savukārt, komentējot valdības veidošanas sarunas, Šmits norādīja, ka ir optimists un apzinās, ka priekšā vēl ir visa šī nedēļa, lai diskutētu par atsevišķiem darba punktiem. Politiķis uzsvēra, ka "KPV LV" frakcija turpina sarunas par Krišjāņa Kariņa valdību, bet lēmums par piedalīšanos vai nepiedalīšanos tajā tiks pieņemts pēc tam, kad noslēgsies sarunas. Šmits arī norādīja, ka topošās valdības deklarācijas ekonomiskā sadaļa tiek gatavota kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. "Lai radītu konkurētspējīgu vidi, mums jāmaina nodokļu vide," norādīja Šmits.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
Saeima ceturtdien, 10.janvārī, vienbalsīgi atbalstīja vairāku deputātu pieprasījumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu un nolēma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31.marta. Par šo jomu atbildīgā EM iepriekš rosināja no OIK atteikties pēc trim gadiem – no 2022.gada.
