Vilis Matulis jau 30 gadus Ludzas novada Isnaudas pagastā savā piemājas saimniecībā apsaimnieko 50 bišu stropus. Vilis Matulis pārvietojas ratiņkrēslā, taču tas viņam netraucē nodarboties ar biškopību.
Vilis Matulis, saimniekojot bioloģiskajā saimniecībā “Jasmīni”, kvalitātes prasībām atbilstošu medu var nodrošināt, jo tuvākajā apkaimē nav ne ražotņu, ne rapša lauku. Taču, vērtējot situāciju kopumā visā Latvijā, biškopis ir noraizējies ne tikai par mājas, bet arī par savvaļas bišu un kameņu nākotni.
“Mums jārēķinās ar tiem lielajiem konvencionālajiem zemniekiem. Viņi ar mums nerēķinās. Viņi smidzina aumaļām. Kas no tā var iznākt? Labi, ja smidzina naktīs, ir atļauts no astoņiem vakarā līdz rītam, taču tā inde vienalga paliek uz tā ziediņa un rītā bite to indi dabū. Man, paldies Dievam, nav, kas te apkārt smidzina.”
“Jasmīnos” čaklās medus nesējas, kas lido pēc nektāra līdz pat 3 kilometriem, ganās gan savvaļas pļavās, gan arī paša saimnieka stādītajās liepās. Tiesa, Vilis Matulis atklāj, ka šogad medus raža solās būt ne tik laba, kā, piemēram, pērn.
“Priekš šī gada laba raža. Aprīlis nebija, maijs nebija [labs]. Jūnijs tāds pa pusei. Vēl tas, ko dabūja jūlijā un augustā. Arī liepas šogad ziedēja tikai divas dienas. Tad gan viss pagalms zumēja. Pēc tam lietus uznāca, ziedi palika melni, un viss cauri,” stāsta biškopis, šķirstot speciālu kladi, kurā pedantiski sarakstīti gan katrā stropā veiktie darbi, gan arī bišu sarūpētā medus daudzums.
“Pagājušajā gadā vidēji no stropa bija 53 kg medus. Tas bija labi. Šogad būs mazāk. Savulaik bija arī tādi vājāki gadi – 48 kilogrami no stropa. Tas bija 2017. gads. Taču arī tas ir labi. 2018. gadā – vidēji 32 kg no stropa sanāca.”
Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis Juris Šteiselis, runājot par šī gada medus ražu Latvijā, atzīst, ka
situācija dažādos valsts novados atšķiras, jo piejūras klimata apstākļus nevar salīdzināt, piemēram, ar Latgali.
“Šogad nevarētu teikt, ka medus raža ir iepriecinājusi biškopjus. Šogad medus raža ir zem vidējā, kas mums Latvijā ir pieņemts – vidēji 30 kg no bišu saimes standartgadā. Bet šogad noteikti būs zemāka. Pavasaris bija daudzsološs. Biškopjiem šķita, ka būs ļoti labs ienesums. Līdz liepām gāja tā nekas, bet pēc tam laikam bija par karstu un par sausu.”
Juris Šteiselis noliedz, ka šogad varētu būt vērojams medus cenas kāpums, jo daudziem biškopjiem ir krājumi un medus ir tas produkts, ko var realizēt arī nākamajā sezonā.
“Vai medus raža neietekmēs tirgu? Man gribas atbildēt, ka neietekmē. Drīzāk to ietekmē biškopju daudzums. Ja ir vairāk biškopju, ir arī lielāka konkurence. Savā dzīvē es praktiski neesmu to piedzīvojis, ka medus ražas lielums būtu ietekmējis medus cenu tirgū. Cita lieta ir medus daudzums un piedāvājums vairumtirdzniecībā, uzpircējiem aiz Latvijas robežām. Tur arī tā cena svārstās drīzāk no piedāvājuma pasaules tirgos. Piemēram, lētais Ukrainas, lētais Ķīnas medus ceļo uz Eiropu, un tas pazemina mūsu biškopjiem medus realizācijas iespējas un arī, protams, cenu.”
Latvijā ir vairāk nekā 3 tūkstoši biškopju, kuri apsaimnieko vairāk par 100 tūkstošiem bišu saimju. Starp tiem arī Vilis Matulis, kurš šogad konkursā “Ludzas novada uzņēmēju gada balva – 2019” tika atzīts par laureātu nominācijā “Gada bioloģiskais ražotājs” un saņēma atzinību par nozīmīgu ieguldījumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā Ludzas novadā.
