Panorāma

VSAA un NVA darbinieki badosies, protestējot pret zemajām algām

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Sola lielākus ienākumus "uz rokas"

Sola lielākus ienākumus «uz rokas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 4 mēnešiem.

Vieni to uztver kā tipisku pirmsvēlēšanu laika soli, otri - kā sabiedriskās domas pozitīvāku noskaņošanu eiro ieviešanas kontekstā, bet fakts, ka šodien tika izziņots par veselu pasākumu programmu sociālās nevienlīdzības mazināšanai Latvijas sabiedrībā. Risinājumi tam tiek meklēti jau gadiem, tagad valdība sola beidzot ķerties pie praktiskiem darbiem. Viest izmaiņas nodokļu politikā valdību mudinājuši gan sociālie partneri, gan aizdevēji. Šodien pausta gatavība nākamgad palielināt minimālo algu, paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu un samazināt ienākumu nodokli.

Minimālā alga nākamgad varētu būt 225 lati. Neapliekamais minimums mazākajām algām varētu tikt palielināts no 45 līdz pat 84 latiem, bet atvieglojumus par apgādībā esošajām personām palielināt no 80 latiem līdz 98. Savukārt ienākuma nodoklis no 24% varētu tikt samazināts no 24% līdz 22%. Par šādā iespējām vienojusies Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un valdības sociālie partneri - darba devēji un arodbiedrības. Atbildīgās amatpersonas gan uzsver - tas šobrīd ir tikai piedāvājums diskusijai un galīgie lēmumi tikai priekšā. Taču beidzot vismaz esot panākts progress.

Labklājības ministre (“Vienotība”) Ilze Viņķele: „Piedāvājums ir ļoti mērķēts un tas lielākus ieguvumus ļaus gūt tām ģimenēm, kas šobrīd ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam un tie ir strādājoši vecāki ar bērniem.”

Šī diena, kad jaunais piedāvājums tika publiskots, bija vaina no retajām reizēm, kad atzinīgus vārdus par valdības pārstāvju darbu varēja dzirdēt arī no valdības sociālajiem partneriem. Arodbiedrību pārstāvis Egils Baldzēns: „Manuprāt šie priekšlikumi mazinās gan ēnu ekonomiku, gan mazinās nabadzību, gan atvieglos stāvokli ģimenēm ar bērniem, gan to, ka mūsu sabiedrība ienākumu ziņā ir ļoti polarizēta sabiedrība. Mums ir jāskatās, lai tie labumi, kas sabiedrībā kopīgām pūlēm tiek gūti, tiek arī taisnīgāk sadalīti”

Daudzas izmaiņu detaļas gan joprojām netiek atklātas. Piemēram - kāds ienākumu slieksnis tiks noteikts dažādiem atvieglojumiem. Skaidri vien esot pamatprincipi - jo mazāka alga, jo atvieglojumi lielāki. Daudz ko noteikšot budžeta iespējas, jo par to asākas diskusijas vēl tikai priekšā. Finanšu ministrs (“Vienotība”) Andris Vilks: „Principā mēs varēsim vairāk vai mazāk reāli runāt par budžeta aprisēm nākamajam gadam, redzot pirmā ceturkšņa kopprodukta rādītājus. Tas ir aprīlis maijs un gala ciparus mēs varēsim redzēt jūlijs, augusts.”

Smagas sarunas šajā ziņā varētu būt arī ar pašvaldībām. To maku biezums atkarīgs no ienākumu nodokļa, kuru plāno samazināt. attiecīgi saruks pašvaldību budžeti. Tāpēc būšot jāmeklē iespējas, kā to kompensēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti