ĪSUMĀ:
- Bankas lielākais īpašnieks Guseļņikovs jūnijā paziņoja, ka banku pārdod, taču neteica kam.
- Jaunais “PNB Bankas” akcionārs – Tuvo Austrumu naftas un gāzes uzņēmumu īpašnieks Rodžers Tamrazs.
- Kopā ar Tamrazu banku iegādājušies vēl 5 investori.
- Darījums vēl jāapstiprina banku uzraugam, akcionāriem jāsaņem atļauja.
- FKTK neatklāja, vai “PNB Bankas” jaunie īpašnieki komisijā jau vērsušies.
- Bankas valdes priekšsēdētājs Bramvels noliedz, ka akcionāri speciāli katrs pirkuši mazāk par 10%, lai izvairītos no uzraugu pārbaudēm.
Kopā ar Tamrazu “PNB Banku” iegādājušies vēl pieci investori, kas cer pārņemt banku savā kontrolē. Vispirms gan jaunajiem akcionāriem jāiztur banku uzraugu pārbaudes.
Bijusī “Norvik”, tagad – “PNB Banka” ir piektā lielākā kredītiestāde Latvijā pēc aktīvu apjoma. Pati banka norāda, ka tai ir 100 000 klientu, no kuriem gandrīz divas trešdaļas ir seniori.
Bankas lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs jūnija beigās paziņoja, ka banku pārdod, taču neteica kam.
Pāris dienas vēlāk blakus Guseļņikova vārdam Uzņēmumu reģistrā parādījās jauns bankas patiesais labuma guvējs – ASV pilsonis Rodžers Edvards Tamrazs, kurš dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos.
Latviski informācijas par Tamrazu faktiski nav, taču interneta resursos atrodamās ziņas liecina, ka Tamrazs pēdējās desmitgadēs bijis ievērojams gāzes un naftas uzņēmumu īpašnieks Tuvajos Austrumos. Deviņdesmitajos gados Tamraza vārds izskanējis skandālā par aizdomīgiem ziedojumiem ASV prezidenta Bila Klintona vēlēšanu kampaņai.
To, ka viens no bankas pircējiem ir Tamrazs, apstiprina arī pati banka.
“Interesants uzņēmējs ar ļoti plašu pieredzi. Viņam ir pieredze gan banku biznesā, gan rūpniecībā. Man liekas, ka viņam ir 79 vai 80 gadu. Katrā ziņā viņš ir ļoti interesants cilvēks,” atzina Bramvels.
Tamraza dibinātā kompānija “Netoil” Latvijas Televīzijai atbildēja, ka Tamrazs jūnija beigās iegādājies 9,99% “PNB bankas” akciju.
Bramvels stāstīja, ka kopā ar Tamrazu banku iegādājušies vēl pieci cilvēki. Kas ir pārējie akcionāri, banka neatklāj tāpēc, ka īpašniekiem vēl jāsaņem atļauja izmantot savas akcionāru balsstiesības no Eiropas Centrālās bankas.
Tāpat jaunie īpašnieki jāvērtē vietējam banku uzraugam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
“Akcionāriem pirms tam ir jāsaņem atļauja būtiskas līdzdalības iegūšanai, ja līdzdalības apmērs pārsniedz 10%. [..] Tas, kas tiek vērtēts, ir personas finansiālā stabilitāte, ieguldīto līdzekļu izcelsme, reputācija, naudas atmazgāšanas riski, vai tādi nepastāv uz nākotni, un plānotais bizness, biznesa virziens un plāns, kāds ir topošajam akcionāram,” norādīja FKTK Licencēšanas daļas vadītāja Agnese Alaine.
FKTK neatklāja, vai “PNB Bankas” jaunie īpašnieki komisijā jau vērsušies. Tikmēr bankas vadītājs Bramvels norādīja, ka ar banku uzraugu bijušas pāris tikšanās, taču vajadzīgie dokumenti jauno īpašnieku vērtēšanai vēl nav iesniegti.
Bramvels noliedz, ka akcionāru grupas dalībnieki speciāli katrs pirkuši mazāk par desmito daļu akciju, lai izvairītos no uzraugu pārbaudēm.
“Viņi ir pa tiešo gājuši pie regulatora un norādījuši, ka pērk šīs akcijas saskaņoti kā viena akcionāru grupa. Viņi saka – mēs iegūsim būtisku līdzdalību, mums būs vairāk nekā 50% akciju bankā. Tāpēc mēs prasām atļauju. Neviens šajā akcionāru maiņā neko necenšas slēpt,” uzsvēra Bramvels.
Jaunie akcionāri nevēloties turpināt tiesvedību pret Latvijas valsti tā sauktajā “Winergy” lietā, taču plāna, kā no tiesvedības atbrīvoties, bankai pagaidām nav.
Bramvels sola, ka “PNB bankas” klientus īpašnieku maiņa neietekmēšot.
