ĪSUMĀ:
- Tikai pusei nebanku kreditētāju ir kontroles sistēma; finanšu izlūkiem neziņo neviens.
- Valdība nolemj - nākamgad iekšējā kontroles sistēma būs obligāta visiem “ātro kredītu” devējiem.
- PTAC: Kontrole būs labāka, noteikumi – saprotamāki visiem.
- Nebanku kreditētāji gan prasības uzskata par nepamatotām.
- Par konkrētiem valdības noteikumiem vēl diskutē.
Noziedzīgas naudas iekšējā kontrole nebanku jeb ātro kredītu sektorā līdz šim bijusi atstāta pašplūsmā. Lai arī likums it kā paredz šādas naudas plūsmas kontroles nepieciešamību un pienākumu ziņot, ja pamana ko aizdomīgu, skaidras, obligātas prasības nav.
Praksē sistēmu ieviesuši tikai puse no patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt, kā izriet no Kontroles dienesta Latvijas Nacionālā risku novērtēšanas 2017. gada ziņojuma, arī tad, ja šādas sistēmas ir, tas nenozīmē, ka tās darbojas.
“Ir apšaubāma arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju aizdomīgu un neparastu darījumu uzraudzības un ziņošanas efektivitāte,” teikts ziņojumā.
“To apliecina arī ziņošanas rezultāti – pārskata periodā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nav iesnieguši Kontroles dienestam nevienu ziņojumu par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem,” norādīts dienesta ziņojumā.
No nākamā gada janvāra situācijai būtu jāmainās. Arī nebanku sektors būs tas, kurā iekšējā kontrole būs jāveic obligāti un rūpīgāk. Ja ne – tiks atņemta vai netiks piešķirta licence.
“Problēma ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem šobrīd ir aktuāla, vienkārši, ņemot vērā, ka pastāv potenciāls risks, ka noziedzīgus līdzekļus varētu atmazgāt caur nebankām un tā tālāk, tiek paplašināts subjektu loks un veicam papildu uzraudzību,” norāda Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta pārstāvis Didzis Brūklītis.
Nebanku kreditētājus pieskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tur norāda – daļēja kontrole līdz šim jau bijusi, tomēr uzlabojumi ir vajadzīgi.
“Šīs prasības būs detalizētākas, konkrētākas, noteikti stingrāki, konkrētāki limiti, kas ir arī labi, jo būs saprotamākas prasības gan nebanku kreditētājiem, gan parādu atguvējiem, un viņi labāk spēs ieviest savā darbībā likuma prasības,” atzīst Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte.
Par sistēmas detaļām, kuras būs atrunātas Ministru kabineta noteikumos, gan vēl notiek diskusijas Ekonomikas ministrija paspārnē izveidotā darba grupā. Un tajā parādījušās domstarpības.
Nebanku kreditētāji uzskata, ka nepamatoti tiem vēlas izvirzīt tādas pašas prasības kā bankām, kur ir daudz augstāki riski.
“Skatoties uz patēriņa, nebanku kreditēšanas sektoru, tad tas risks, kāds ir novērtēts arī Nacionālajā riska ziņojumā, ir vidējs vai zems. Tātad skaidrs, ka jābūt iekšējai kontroles sistēmai, bet tai jābūt sabalansētām ar risku. Ja ir mazāks risks, tad šīs procedūras ir savādākas,” uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Ekonomikas ministrija vieglākām prasībām īsti negrib piekāpties. Tuvāko nedēļu laikā sarunas darba grupā turpināšoties.
