Raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās, ka, piemēram, ēdināšanas uzņēmumā “Tokyo City” virtuvē ir pilns ar studentiem no Uzbekistānas, Bangladešas, Indijas un citām valstīm. Stundas, ko viņi nedrīkst strādāt, apmaksā neoficiāli.
Valsts darba inspekcija viesstrādniekus nekontrolē, jo viņi īsti nezina, kurš ir kurš un cik kurš ilgi drīkst strādāt, datu bāzes par šiem iebraucējiem ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet viņi savukārt nepārbauda nodarbinātos.
''Can Can piza'' direktore Sandra Smirnova raidījumam stāstīja, ka viņas pārstāvētais uzņēmums ārvalstu studentus nenodarbina, jo ar atļautajām 20 stundām ir grūti izveidot darba grafiku un tas nav izdevīgi.
“Es domāju, ka viņiem vajag ļaut to darīt. [..] Jo, ja viņi nevarēs tur nolikt kaut kādus eksāmenus un zaudēs uzturēšanās atļauju, OK, tā ir viņu problēma, bet es domāju, ka tas arī varētu būt risinājums,” atzina Smirnova.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) gan pārliecināts, ka tas nav jādara. Eiropas Savienības regulējums paredz to, ka dalībvalstīm jānodrošina šiem studentiem iespēja strādāt ne mazāk par 15 stundām nedēļā, Latvijā likums nosaka, ka atļautas ir 20 stundas.
“Un faktiski mēs redzam to, ka mainīt nevajadzētu, jo primāri tomēr šeit viņu mērķis ir studēt. Un, ja mēs atļautu pilnā laika [darba slodzi], tad, visticamāk, šie mērķi nesakristu,” sacīja ministrs.
Viņš uzskata, ka šajā situācijā stingrāk ir jākontrolē tas, lai norma par 20 stundām tiktu ievērota, un nav gluži tā, ka valsts iestādes to nedarot.
Daļa politiķu varbūt pieļautu studentu viesstrādnieku normu mīkstināšanu, bet valdībā esošā Nacionālā apvienība par atkāpēm negrib dzirdēt, norādot, ka Latvijā ir pietiekami liels bezdarba līmenis.
