Komentējot Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas nodokļu politikā, Sudraba norādīja, ka svarīgi ir ieraudzīt detalizētāku piedāvājumu. Tāpat būtiski, lai tas būtu komplekss risinājums.
Partija “No sirds Latvijai” varētu atbalstīt darbaspēka nodokļa mazināšanu.
Tas būs brīnumus, ja valdība atkāpsies no principa, ka redz tikai ieņēmumus, un spēs ieviest reformu, pauda Sudraba.
Politiķe gan norādīja arī uz iepriekš ekspertu pausto, ka pirmie gadi pēc reformas var radīt mīnusus budžetā, taču svarīgāk ir tas, lai nodokļu politika būtu pastāvīga, skaidra un noturīga un lai varētu rēķināties ar to, ka nākamajos piecos gados nekas nemainīsies.
Ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem varētu noteikt fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
