ĪSUMĀ:
- Starptautiskās institūcijas bija vērtējušas, ka "PNB bankas" naudas līdzekļu – vērtspapīru un īpašumu vērtība – ir mazāka nekā saistības pret klientiem.
- Nu tiesa atzina “PNB banku” par maksātnespējīgu, būtībā apstiprinot institūciju vērtējumu.
- Par bankas maksātnespējas administratoru apstiprināja Vigo Krastiņu.
- Krastiņš gatavs sākt “PNB bankas” maksātnespējas procesu jau rīt, kad plānota tikšanās ar bankas vadību.
- “PNB banka” tiesas lēmumu uzskata par nepamatotu un cerībā maksātnespējas procesu apturēt vērsusies ar sūdzību prokuratūrā.
- Bankas ieskatā ECB tās aktīvus novērtējusi pārāk zemu, savukārt tiesa – paļāvusies uz starptautiskās institūcijas lēmumu, to nemaz neizvērtējot.
Maksātnespējas lietu izskatīja tiesnese Anita Moļņika.
Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejas vadītāja Dace Priede informēja, ka “AS „PNB banka” ar šodienas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu ir pasludināta par maksātnespējīgu” no 12. septembra.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Gvido Romeiko tiesas lēmumu nosauca par loģisku soli.
“Mūsu skatījumā tas ir loģisks rezultāts, loģisks tiesas lēmums pieņemts. Tālāk šajā gadījumā bankas vadīšanu pārņem administrators. Tiesas iezīmētais – šajā gadījumā, kā tiesa ir norādījusi lēmumā – Vigo Krastiņš,” sacīja Romeiko.
Viņš arī atzina, ka diemžēl nevar nosaukt precīzu periodu, cik ilgi varētu aizņemt maksātnespējas administrēšana.
“Bet te nav runa, ka tas varētu notikt nedēļās vai mēnešos. Tas varētu ilgt gadiem. Tas nav īss process, un tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, kas to var ietekmēt. Ja ir, piemēram, sarežģītas tiesvedības par kādu aktīvu atgūšanu, kur bankas administrators redz, ka var atgūt līdzekļus, kurus pēc tam atmaksāt kreditoriem. To, ko FKTK saka visos gadījumos. Šim procesam ir jābūt saprotamam,” norādīja Romeiko.
Krastiņš par savu galveno uzdevumu izvirzījis panākt, ka maksātnespējas process ir efektīvs un caurskatāms, viņš informēja paziņojumā medijiem.
“Mans mērķis ir panākt, ka PNB bankas maksātnespējas procesā izdotos atgūt ne tikai maksimāli daudz bankas aktīvu, bet arī demonstrēt kreditoriem un sabiedrībai, ka maksātnespējas process var būt maksimāli godīgs. Mans pirmais uzdevums pēc apstiprināšanas amatā būs personīgi iepazīties ar bankas personālu, kā arī nekavējoties sākt darbu pie aktīvu apzināšanas un atgūšanas,” norādīja Krastiņš.
Viens no pirmajiem soļiem maksātnespējas procesā ir kreditoru apzināšana, un arī šajā maksātnespējas procesā likumā noteiktajā kārtībā kreditori tiks aicināti pieteikties ar savu prasību. Tuvāko dienu laikā plānots nosūtīt publicēšanai sludinājumu kreditoriem gan laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl divos citos laikrakstos, gan arī bankas mājaslapā.
Krastiņš pauda, ka precīzas aplēses par AS “PNB banka” aktīvu vērtību šobrīd nav iespējamas.
“Man bija tikai pāris dienas laika, lai iepazītos ar bankas sniegto informāciju, tomēr līdz ar manu apstiprināšanu amatā tā ir jāpārbauda, un tikai tad būs iespējams sniegt pamatotu situācijas vērtējumu. Tomēr pēc šobrīd manā rīcībā esošās informācijas visu kreditoru prasības diemžēl varētu netikt piepildītas,” norādīja Krastiņš.
“PNB bankas” maksātnespējas procesa laikā Krastiņš sadarbosies ar “Ernst&Young” – revīzijas, nodokļu, vadības un biznesa konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, kam ir ievērojama pieredze kredītiestāžu likvidācijā, maksātnespējas un restrukturizācijas jomā.
Krastiņš ir vienojies ar “Ernst&Young” par tūlītēji nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic “PNB bankas” maksātnespējas procesā, lai tas būtu efektīvs un rastu kreditoriem iespējamību gūt pēc iespējas lielāku savu prasījumu segšanu.
“PNB banka” nepiekrīt tiesas lēmumam par maksātnespēju un
sola iesniegt protesta lūgumu prokuratūrā, lai apturētu maksātnespējas procesu.
Bankas ieskatā tiesa nav vērtējusi, vai pastāv maksātnespēja bankai, bet gan paļāvās uz ECB lēmumu, žurnālistiem sacīja "PNB bankas" valdes locekle Anna Verbicka.
Viņa atzina, ka bankai uzreiz nepietiks līdzekļu, ko atdot garantiju fondam par bankas klientiem izmaksāto: "Uzreiz noteikti ne tāpēc, ka summa ir diezgan liela. Bet bankai bija plāns B. Mēs to varam izdarīt kādā laika periodā.” Kādiem bankas klientiem un akcionāriem esot vēlme palīdzēt bankai.
Vienlaikus Verbicka uzsvēra, ka bankas aktīvu kopsumma ir lielāka nekā pasīvu kopsumma, un tādējādi aktīvu pietiek, lai atmaksātu visus noguldījumus.
Bankā pašlaik strādā vairāk nekā 500 darbinieku, par kuru tālāko likteni būs jālemj jau bankas maksātnespējas administratoram.
Attiecībā uz procesā atgūtajiem līdzekļiem, vispirms no tiem tiks atrēķinātas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas un tad - atmaksāti “PNB bankas” klientiem no Noguldījumu garantijas fonda izmaksātie līdzekļi. Pagaidām tie ir 165 miljoni eiro jeb 61% kopējā garantētā noguldījumu apjoma.
Īpaši sliktā situācijā nonākusi Daugavpils – tā bankā noguldījusi vairāk nekā 1,34 miljonus eiro, kas ievērojami pārsniedz valsts garantēto summu. “Paši pēdējie viņi noteikti nav, jūsu pieminētā Daugavpils, visticamāk, es tā domāju, jo pēdējie ir akcionāri," sacīja “PNB bankas” padomes loceklis Vigo Krastiņš.
Tieši Daugavpils arī ir vienīgā vieta, kur garantētos noguldījumus pensionāri un sociālo pabalstu saņēmēji varēs izņemt “PNB bankas filiālēs. Citur Latvijā “PNB bankas” klientus turpmāk apkalpos tikai “Citadeles” klientu centros. “PNB bankas” klientu apkalpošana “Citadelei” nesusi arī vērā ņemamu labumu. Līdz šim vidēji mēnesī bankā jaunu kontu atvēruši 2-2,5 tūkstoši klientu, bet tagad, kopš augusta sākuma, “Citadelē” atvērti 10 000 jaunu kontu.
Ar pieteikumu atzīt "PNB bankas" maksātnespēju tiesā vērsās FKTK. Šāds solis sperts, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt AS "PNB banka" par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās. Vienlaikus FKTK lūdza tiesu lemt arī par bankas maksātnespējas procesa administratora Vigo Krastiņa iecelšanu.
"PNB bankas" vadība nepiekrīt uzraugiem, ka komercbanka finanšu grūtību dēļ būtu slēdzama. Summa, kas būtu nepieciešama, lai uzraugu acīs stabilizētu bankas stāvokli, ir 146 miljoni eiro, un šīs saistības banka varētu arī izpildīt, iepriekš norādīja bankas valde. Tā arī nepiekrita, ka gatavība ieguldīt papildu līdzekļus nākusi pārāk vēlu.
KONTEKSTS:
Šā gada 15. augustā lemts apturēt "PNB bankas" (iepriekš "Norvik banka") darbību. Bankā kopš 2017. gada beigām konstatēti kapitāla pietiekamības prasību pārkāpumi. Bankai bija pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi.
LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka vēl 11. jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13. augustam. Jaunie bankas investori lūdza vēl laiku, tomēr viņiem to vairs nedeva. Ievērojami atšķīries ECB un "PNB bankas" viedoklis par bankas aktīvu vērtību. ECB aprēķini arī noveduši pie slēdziena, ka "PNB banka" nonākusi finanšu grūtībās.
FKTK 17. augustā pieņēma lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "PNB bankas" klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt bankai "Citadele". Klientiem kopumā būs jāizmaksā 297 miljoni eiro. No Noguldījumu garantiju fonda garantētās atlīdzībās varēs saņemt līdz 100 000 eiro, un tas attiecas uz 99,2% "PNB bankas" klientu.
Šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka "PNB bankai" ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 000 klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.
