Par “Metalurga” maksātnespējas administratoru iecelts sertificēts administrators Guntars Koris.
Tiesa iepriekš bija pieņēma lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tomēr līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - tā arī netika iesniegts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.
Jau ziņots, ka prasību atzīt uzņēmumu par maksātnespējīgu uzturēja divi kreditori – apsardzes firma “G4S” un līzinga kompānija “TGD līzings”, kurām “Metalurgs” ir parādā vairākus tūkstošus eiro.
No kreditoru pārstāvju tiesā iesniegtajiem materiāliem izriet, ka apsardzes firmai “G4S” “Metalurgs” nav samaksājis vairāk nekā 113 000 eiro, savukārt līzinga kompānijai “TGD līzings” palicis parādā 144 000 eiro.
AS “KVV Liepājas metalurgs” pārstāvošais jurists Uldis Antoņēvičs iepriekš sacīja, ka “par līzingu veikts pilns norēķins, prece ir atgriezta atpakaļ, nav parādsaistību”.
“Savukārt par “G4S” - pārāk liels līgumsods aprēķināts, kas neatbilst likumam, un “G4S” sniegusi nekvalitatīvus pakalpojumus,” sacīja jurists, norādot, ka šobrīd nav pamata prasīt “Metalurga” maksātnespēju.
“Metalurgs” vaino “G4S Latvija”, ka viņu apsardzes laikā pazudusi viena metāllūžņu krava, savukārt “G4S Latvija” savu vainu noliedz.
Šobrīd uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” lielākais parāds ir Latvijas valstij - 65 miljonu eiro apmērā. Rūpnīca ir iekonservēta, un to dežūras režīmā uztur 152 darbinieki.
Pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Atlikušais parāds valstij ir aptuveni 65 miljoni eiro.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā. Taču finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan pauda viedokli, ka pašreizējais plāns vairāk atgādina "akcionāru vēlmju sarakstu, mazāk liecinot par to, ka uzņēmums ir gatavs arī ilgtermiņā nopietni strādāt", un valdība nolēma atkārtoti nenākt palīgā uzņēmumam.
Tikmēr Ukrainas investori 18.martā paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju.
Vēlak investors Ukrainas "KVV Group" paziņojis, ka plāno par Latviju sūdzēties Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās. Uzsvērts, ka tas varot novest naudas soda Latvijai no 150 līdz 300 miljoniem eiro.
