Pēc 12 gadus ilgas prombūtnes gan Skotijā, gan kādu laiku arī dzīvojot Prāgā, Liepājā atgriezusies Renalda. Iemesls – dažādi apstākļi, arī gaidāmais mazbērns un ilgas pēc mājām. Viņa ir pirmspensijas vecumā un šobrīd meklē darbu. Sieviete ārvalstīs strādājusi mazāk kvalificētā darbā un strādājusi ražotnēs. Pagaidām atalgojums Latvijā viņai piedāvāts, kur sola vien 700 eiro pirms nodokļu nomaksas, plus vēl kādi papildu darbi. Pagaidām ir zināms apjukums un bažas par nākotni.
Renalda stāstīja: "Man nepatīk, ka es nevaru uzstāties dzīvokļa rindā, tas ir vienkārši briesmīgi. Šis dzīvoklis, kur es dzīvoju, ir ļoti dārgs. Kāda alga man ir jāpelna, lai es varētu samaksāt to dzīvokli? Ar dzīvokļiem tā ir liela problēma. Cik man jāpelna, lai es varētu to visu pavilkt un varētu kaut ko apēst?"
Par īri vienistabas dzīvoklī Liepājā saimniekam sievietei jāmaksā 200 eiro un papildus vēl citi komunālie maksājumi. Dzīvojamā fonda problēmas nav nekas jauns, turklāt Liepājā tā bijusi aktuāla tēma arī pirms kara sākuma Ukrainā un bēgļu izmitināšanas.
Pašvaldībā skaidroja, kāpēc sieviete nevar iestāties dzīvokļa rindā. Liepājas domes sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže sacīja: "Konkrētā gadījumā pašvaldības dzīvojamais fonds ir tāds, kāds tas ir. Ir prioritātes, ko nosaka likums. Mēs nevaram dot dzīvokli tikai tāpēc, ka viņš ir atgriezies, ir dažādi nosacījumi – vai ir mazi bērni, vai bērni invalīdi, vai pašam ir invaliditāte. Arī pirmspensijas vecums nav iemesls, jo arī liepājnieki, kas te dzīvo gadiem arī diezgan daudzi labprāt samainītu dzīvokļus un gribētu stāvēt rindā un saņemtu kādu dzīvokli. Kāpēc nerada iespēju iestāties rindā, lai neradītu liekas cerības, ja esi rindā, tad liekas, ka kaut kas būs."
Dreiže uzsvēra, ka būtiskākais jautājums ģimenēm, kas atgriežas no ārvalstīm, pirmkārt, saistīts ar pirmskolas izglītības iestāžu pieejamību. Liepājā daļēji šo situāciju risinās jaunā bērnudārza būvniecība, pilsētā darbojas aukļu dienests, kurā var iesaistīties arī paši atbraucēji. Par šiem un citiem jautājumiem Brigita Dreiže skaidros tiešsaistes pasākumā "Nākamā pietura – Kurzeme".
Tikmēr "Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe atklāja, kādas tendences ir pašlaik: "Cilvēki arvien vairāk izvēlas dzīvot laukos. Varbūt tā ir tāda pēcpandēmijas tendence. Viņi izvēlas dzīvot zaļākā, veselīgākā vidē. Atjauno dzimtas mājas vai iegādājas īpašumus laukos."
Berģe skaidroja, ka situācijas ir ļoti dažādas, būtiskākais ir laicīgi gatavoties atgriešanās procesam, veidot uzkrājumus, izpētīt situāciju un tad pieņemt lēmumu par reemigrāciju, taču tikpat būtiski ir ļauties pārmaiņām, kas paredz arī pārkvalificēšanās iespējas, arī pirmspensijas vecumā un mazāk kvalificētu darba veicējiem.
"Nemaz tik slikta mums tā situācija ar algām nav. Šajās dienās man bija komunikācija ar vienu reemigranti, kura atgriezusies, viņa uzsvēra, ka Liepājā viņa meklē darbu, sludinājumos esot tādas pašas algas kā Lielbritānijā. Arī dārdzība līdzīga cenām un precēm," stāstīja Berģe.
Četru gadu laikā Kurzemē ir atgriezušies 895 cilvēki. Vairāk nekā 2500 cilvēkiem izveidoti individuāli piedāvājumi. Pašlaik vēlmi atgriezties izteikuši 684. Visvairāk viņi izvēlas dzīvot Liepājā, Ventspilī, Kuldīgas, Tukuma un Saldus novadā. Tiešsaistes pasākumi "Nākamā pietura – Kurzeme" paredzēti arī 2023. gadā, tostarp arī citās pašvaldībās.
Tiešsaistes tikšanās "Nākamā pietura – Kurzeme" notiks Kurzemes plānošanas reģiona "Facebook" lapā, "Atgriežos Kurzemē" "Facebook" lapā, kā arī Kurzemes plānošanas reģiona "YouTube" kanālā. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja ne tikai uzzināt par pašvaldībās pieejamajiem pakalpojumiem un iespējām, bet arī uzdot jautājumus pašvaldību pārstāvjiem
