LTRK sākotnēji veidoja savu rīcības plānu, ko iesniegt valdībā, bet tagad stratēģiskā attīstības plāna veidošanā būs arī Ekonomikas ministrijas pētījumi, iesaistīts ekonomists Jānis Ošlejs. Savu artavu sniegusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī stratēģija ietvers starptautisko ekspertīzi.
Rostovskis uzskata, ka Latvijai krīze ir iespēja, ja valsts rīkosies izlēmīgi un tālredzīgi. "Ja procesā būsim veiksmīgi, varam proaktīvāk piesaistīt arī ārvalstu investīcijas. Tas ir krīzes un vienlaikus iespēju laiks," sacīja Rostovskis. Viņš esošo situāciju salīdzināja ar jaunas starta līnijas novilkšanu, kur varam apsteigt citas valstis, ja pacenšamies.
LTRK vadītājs uzsvēra, ka primāri vajadzētu uzraudzīt, lai Latvijā turpinās ražošana.
"Ir valstis, kur gandrīz apturēta ražošana. No tā baidās arī Latvijas ražotāji. Tagad ir no Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem precīzas rekomendācijas darba devējiem - ko viņiem darīt cehos, ražotnēs, lai neienāktu vīruss, lai varētu turpināt ražošanu. (..) Pašlaik ir precīzi jānostrādā ar instrukcijām darba devējiem, lai nebūtu jāver ciet rūpnīcas," stāstīja Rostovskis.
Viņš uzsvēra, ka jebkuri minējumi par iespējamo Latvijas ekonomikas kritumu vai kāpumu pašreizējā situācijā ir ļoti teorētiski. Pēc Rostovska teiktā, ir jādomā, kā maksimāli atgriezties pie ekonomiskās aktivitātes, vienlaikus ierobežojot Covid-19 izplatību.
KONTEKSTS:
Jau iepriekš diskutēts, ka Covid-19 izraisītā krīze dod arī pozitīvus rezultātus – valsts kļūst elastīgāka, spējīga ātrāk pielāgoties, mazināt birokrātiju, un šos ieguvumus nevajadzētu aizmirst un pazaudēt pēc krīzes.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
