Dzīvnieku aizstāvji: dējējvistas cieš visvairāk
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes locekle Katrīna Krīgere stāstīja, ka mūsdienās aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, kā tiek ražoti produkti un kādos apstākļos turēti dzīvnieki, tai skaitā dējējvistas.
"Mūsdienās lielākā daļa dzīvnieku produkti tiek ražoti ļoti nežēlīgos apstākļos, un dējējvistas cieš visvairāk. Tie ir nelieli putni, to ir ļoti daudz, Latvijā vien – divarpus miljoni dējējvistu. Aptuveni 95% no tām tiek turētas sprostos.
Dzīvnieks nevar ne normāli kustēties, ne normāli staigāt, ne izplest spārnus. Faktiski tam ir atņemts viss, kas tam ir nepieciešams.
Pirmā lieta, ko var darīt ikviens, – nepirkt sprostos dētas olas. Tās var atpazīt ļoti vienkārši – uz katra iepakojuma ir uzrakstīta kodu sistēma. Ja kods sākas ar 3, tas nozīmē, ka tās ir dētas sprostā, 2 – kūtī, kur vistām ir vairāk vietas, 1 – vistas tiek ārā brīvā dabā, 0 – tās vislabākās olas. Tas nozīmē, ka vistas brīvi var staigāt iekšā un ārā un tiek barotas tikai ar bioloģisko pārtiku," stāstīja Krīgere.
Pamazām atsakās no sprostu olām
Kompānija "Fazer", kas strādā deviņās valstīs, apņēmusies līdz 2024. gadam izmantot tikai ārpus sprostiem dētas vistu olas. "Fazer Latvija" komunikācijas direktore Baiba Gulbe stāstīja, ka vispirms šādas olas izmantos Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. "(..) Jau nākamgad mērķis ir mūsu produkcijas ražošanā izmantot vismaz 30% ārpus sprostiem dētu olu. Latvijā maizes receptūrā mēs neizmantojam olas. Olas tiek izmantotas kūkām un konditorejas izstrādājumiem, kas tiek eksportēti uz Somiju."
Šonedēļ arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "Lido" paziņoja par apņemšanos no 2025. gada atteikties no sprostos dētu olu un to produktu izmantošanas. "Ciešā sadarbībā ar piegādātājiem meklēsim labākos risinājumus, lai šo apņemšanos kopā varam izpildīt un mūsu klienti turpina saņemt pašu labāko piedāvājumu," paziņojumā medijiem solīja "Lido" īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.
Lielveikalu tīkla "Sky" marketinga vadītāja Renāte Vītola stāstīja, ka jau šogad veikalu tīklā var nopirkt tikai ārpus sprostiem turētu vistu olas. "Jau 2017. gadā meklējām jaunus piegādātājus, un jau no vasaras tika izņemts no sortimenta pilnīgi viss, kas saistās ar ne labturībā audzētu vistu produktiem," teica Vītola. Jautāta, vai tā rezultātā pieauga olu cena, lielveikalu tīkla pārstāve teica: "Mūsu peļņas rādītājs kritās, bet tā nebija prioritāte. Mums ir svarīgi, lai cilvēki saņem labāko. Mēs pārdodam arī tikai labturībā audzētu liellopu gaļu. Tas vienkārši bija nākamais solis – pāriet uz ārpus sprostiem audzētu vistu olu tirdzniecību."
Arī citi Latvijas tirgotāji līdz 2025. gadam plāno atteikties no sprostos turētu vistu olām, zināja sacīt biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve.
"Gan "Rimi", gan "Maxima" ir apņēmušies līdz 2025. gadam pilnībā atteikties no sprostos dēto olu tirdzniecības. Arī "Stockmann" ir pieejama plaša izvēle, un sprostos dētas olas ir mazākumā."
Būvē kūtis bez sprostiem
"Dzīvnieku brīvība" valdes locekle atzīmēja: "Eiropā vidēji 50% vistu ir sprostos, un ar katru gadu tas skaitlis samazinās. Latvija ir nedaudz nedaudz iepalikusi, bet pēdējā gada laikā jau lielākie Latvijas ražotāji – gan "Balticovo", gan Alūksnes putnu ferma ir paziņojuši, ka investēs jaunās kūtīs, lai attīstītu ražošanu, kurā putni varēs brīvi kustēties un nebūs vairs iesprostoti sprostos."
Kā vistu labturības pasākumi ietekmēs olu cenu? Krīgere skaidroja – citu valstu pieredze rāda, ka cenas ar laiku izlīdzinās.
"Kamēr ārpus sprostiem dētu olu ražošana ir mazākumā, tikmēr cenu atšķirība ir liela. Kad tā kļūst par galveno ražošanas formu, cenas izlīdzinās. Piemēram, Vācijā ārpus sprostiem dētas olas maksā lētāk nekā mums sprostos dētās olas. Pircēji kļūst prasīgāki, viņiem ir liela izvēle. Kāpēc pirkt kaut ko uzņēmumā, kurš slēpj, kā ražo?
Labāk atbalstīt to uzņēmumu, kas ir atvērts, nevis tādu, kas kaitīgs videi, nežēlīgs pret dzīvniekiem. Arī dzīvnieku aizsardzība kļūst par korporatīvās sociālās atbildības sastāvdaļu," teica Krīgere.
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve uzsvēra – Lieldienas ir laiks, kad gribas pasauli padarīt labāku. Pērkot ārpus sprostiem turētu vistu olas, var palīdzēt tiem, kas nerunā, bet arī grib dzīvot laimīgi.
