Saeimas Juridiskās komisijas 15. decembra sēdē tika skatīti divi deputātu iesniegtie likumprojekti par kadastrālo vērtību iesaldēšanu līdz 2023. vai 2026. gadam. Tieslietu ministrijas pārstāvji sēdē aicināja atbalstīt Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputātu sagatavoto likumprojektu, bet kadastrālās vērtības iesaldēt līdz 2025. gadam.
Ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka jaunās kadastrālās vērtības nedrīkst stāties spēkā, kamēr Finanšu ministrija nav pabeigusi darbu pie nekustamā īpašuma nodokļa reformas, tādejādi būtiski samazinot NĪN likmes.
Atbildīgās Juridiskās komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja nepieciešamību iesaldēt kadastrālās vērtības, kā arī vienojās turpināt jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē janvārī.
Ministrijā informēja, ka jau šī gada vasarā, kad sabiedrības līdzdalībai tika nodotas jaunās projektētās kadastrālās vērtības, bija skaidri redzams, ka vērtība neizbēgami celsies gandrīz visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos, paredzot būtisku pieaugumu arī lielai daļai mājokļu. Tam par iemeslu esot tas, ka pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības ir iesaldētas 2012., 2013. gada līmenī.
"Šo gadu laikā nekustamā īpašuma tirgus ir mainījies, tādēļ, aktualizējot kadastrālo vērtību bāzi, jau iepriekš tika uzsvērts, ka ir nepieciešams vienlaikus pārskatīt arī NĪN politiku, radot efektīvus instrumentus, kā saprātīgi mazināt iespējamo nodokļa kāpumu sabiedrībai. Bez šāda instrumenta jaunās projektētās kadastrālās vērtības nevar stāties spēkā," norādīja ministrijā.
Arī Covid-19 vīrusa otrais vilnis varētu negatīvi ietekmēt nekustamā īpašuma tirgus attīstību un Latvijas ekonomisko izaugsmi. Tādēļ šobrīd spēkā esošās kadastrālās vērtības esot jāiesaldē, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā saistībā ar to pieaugumu un attiecīgi izmaiņām ar nekustamo īpašumu saistītajos nodokļu maksājumos. Tādējādi gādājot par to, lai nekustamā īpašuma nodokļa maksājums nemainītos līdz 2025. gadam.
Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību izmanto ne tikai NĪN aprēķinam, bet arī daudzām citām vajadzībām, piemēram, dažādu nodevu (mantojumu vai dāvinājumu formēšanas situācijās), zemes nomas maksas aprēķināšanai un citos zemes un būvju īpašnieku savstarpējos darījumos vai strīdus situācijās. Tādējādi Tieslietu ministrija piedāvāja turpmāk uzturēt apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ilgāku laika periodu, to neaktualizējot, lai veicinātu lielāku stabilitāti un prognozējamību nekustamā īpašuma īpašniekiem nodokļu jomā. Citām tautsaimniecības vajadzībām aktuālu un tirgus datos pamatotu kadastrālo vērtību bāzi tiek plānots atjaunot reizi četros gados.
KONTEKSTS:
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tādējādi novērsts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums tuvākajos gados, bet 2022. gada sākumā lielākajai daļai īpašumu Latvijā pieaugtu kadastrālā vērtība. Visstraujāk vērtība augtu lauksaimniecības zemei un dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā. Tas nozīmētu, ka vairākas reizes var pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis.
Saeima vērtē divus likumprojektus, kas paredz atlikt kadastrālo vērtību pārrēķināšanu. Tieslietu ministrijas izstrādātās aprēķina metodikas projekts daudziem īpašumiem kadastrālo vērtību 2022. gadā celtu vairākas reizes. Tāpēc opozīcijas deputāti rosinājuši pašreizējās vērtības iesaldēt līdz 2023. gadam. Savukārt Jaunās konservatīvās partijas Saeimai iepriekš iesniegtais likumprojekts vērtību pārrēķinu atliktu uz vēl ilgāku laiku – līdz 2026. gadam.
Kadastrālo vērtību jautājums radījis nesaskaņas starp valdošajām partijām, kuras nespēj vienoties par veidu, kā nekustamajam īpašumam nākotnē piemērot nodokli, jo pašlaik kadastrālo vērtību kāpums radītu iedzīvotājiem lielāku nodokļu slogu.
