Daļa nožēlo izstāšanos
2020. gada 1. februārī Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no ES, un daudziem britiem tie bija svētki. Valsts pameta bloku pēc tam, kad 2016. gadā notikušajā referendumā nepilni 52% Lielbritānijas pilsoņu atbalstīja "Brexit".
Taču pērn novembrī socioloģisko pētījumu uzņēmuma "YouGov" veiktā aptaujā
katrs piektais brits, kurš balsoja par izstāšanos no ES, nožēloja savu lēmumu.
Anglijas dienvidaustrumu pilsētā Eilsberi referendumā neliels vairākums iedzīvotāju atbalstīja izstāšanos no ES, bet tagad daudzi tur uzrunātie ir nepamierināti ar "Brexit". Kāda Eilsberi iedzīvotāja "Brexit" pielīdzināja traģēdijai: "Mēs esam pārāk maza valsts, lai pašreizējā situācijā spēlētu nozīmīgu lomu pasaulē. Ekonomiskā situācija, kurā mēs atrodamies pašlaik, ir "Brexit" rezultāts."
Viņai piekrita arī kāds vīrietis: "Mums vajadzēja palikt kopā ar Eiropu. Tad mums nebūtu visas šīs problēmas ar tirdzniecību un tā tālāk. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tas nav nesis neko labu."
Izaugsme palēninās
Pēc izstāšanās no ES toreizējais premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Lielbritānijai tas nozīmēs ekonomisko izaugsmi, jaunas darbavietas un investīcijas.
Taču patiesībā ir noticis pretējais. Britu tautsaimniecības izaugsme pēdējos gados ir palēninājusies, bet Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad Apvienotās Karalistes ekonomika samazināsies par 0,6%.
Tirdzniecība ar galveno eksporta tirgu – Eiropas Savienību – samazinājusies pieaugušās birokrātijas dēļ.
Savukārt importētās preces ir kļuvušas ievērojami dārgākas. Analītiķi lēš, ka "Brexit" dēļ Lielbritānijā ir par 330 tūkstošiem mazāk strādājošo. Darbaspēka trūkumu jo īpaši izjūt transporta, viesmīlības un mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Apvienotās Karalistes ekonomisko situāciju vēl vairāk pasliktināja Covid-19 pandēmija, Krievijas karš pret Ukrainu un globālais energoresursu cenu pieaugums.
Grūtāka atkopšanās
Lielveikalu ķēdes "Asda" vadītājs lords Stjuarts Rouzs uzskata, ka "Brexit" ir bijusi "katastrofāla" ietekme uz Apvienotās Karalistes ekonomiku. "Tagad, protams, lieta ir tāda, ka to ir aizēnojuši citi notikumi. To ir aizēnojis karš Ukrainā, to ir aizēnojusi globālā lejupslīde, to ir aizēnojis kovids, tāpēc neviens īsti nezina, kāda ir "Brexit" patiesā ietekme. Nākamos četrdesmit vai piecdesmit gadus ekonomisti strīdēsies par to, kādu ietekmi tas ir atstājis. Mēs to nekad neuzzināsim, bet ticiet man – es to jūtu – mēs esam cietuši. Manuprāt, mēs esam vienīgā G7 un, iespējams, arī G20 ekonomika, kas faktiski vēl nav atguvusies līdz līmenim pirms kovida. Tas par kaut ko liecina," Rouzs sacīja intervijā medijam LBC.
Arī Londonas Ekonomikas skolas ekonomiste Anna Valero norādīja, ka
pēc pandēmijas Lielbritānijas ekonomika ir atguvusies daudz lēnāk nekā citas līdzīga izmēra ekonomikas.
"Kopš referenduma 2016. gadā ir pieaugusi neziņa. Mēs pieredzējām, ka investīciju apjoms kā daļa no iekšzemes kopprodukta Lielbritānijā piedzīvoja satricinājumu, un tas joprojām nav īsti atkopies. Tikmēr citās valstīs šajā laikā investīciju apjoms pieauga," viņa teica intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Neraugoties uz rūgtajām "Brexit" sekām, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks joprojām uzskata, ka izstāšanās no ES var sniegt milzīgas iespējas, piemēram, noslēdzot izdevīgas tirdzniecības vienošanās ar citām valstīm un reformējot finanšu pakalpojumu regulējumu, lai no tā labumu gūtu Londonas Sitijas bankas.
