Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām saistītos 29 miljonus eiro, kurus Rīgas apgabaltiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi, liecina Ukrainas Ģenerālprokuratūras paziņojums.

Paziņojumā uzsvērts, ka, pateicoties Ukrainas Ģenerālprokuratūras un Latvijas atbildīgo iestāžu kopīgajiem pūliņiem, Latvijas tiesa atzinusi, ka vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēmusi tos konfiscēt, paziņojumu citē aģentūra LETA.

Ukrainas ģenerālprokuratūra arī norādījusi, ka šie līdzekļi arestēti 2015. gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu sniegt tiesisko palīdzību. Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī, piebilsts paziņojumā. Latvijas premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" otrdien norādīja, ka lēmumi par tālākām darbībām ar šiem līdzekļiem vēl sekos.

"Es varu tikai komentēt, ka šis jautājums vēl ir procesā. Ir tiesas lēmums, ka šī nauda būtu ieskaitāma valsts budžetā, tas process vēl nav noticis. Ja tas notiks, tas Finanšu ministrijai atbilstoši jāseko uzmanīgi līdzi un jāpiedāvā varianti, ko un kā. Nespēju, šobrīd komentēt, ko citas valsts pārstāvji par šo procesu komentē," norādīja valdības vadītājs.

Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot tiesas konfiscētos 29 miljonus eiro
00:00 / 00:25
Lejuplādēt

Finanšu ministrija (FM) savukārt norāda, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 29 miljonu apmērā izlietošanu lems pēc to saņemšanas valsts budžetā.

Valsts kases kontā ieskaitītos līdzekļus novirza Konfiskācijas fondam saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) pamatbudžeta programmas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds” finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību, skaidro FM. Tā izdota, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma 45. pantu. Kārtībā noteikts, ka pusi no valsts budžetā ieskaitītajiem konfiscētajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet ne vairāk kā divus miljonus eiro saimnieciskajā gadā novirza Tieslietu ministrijas atsevišķā budžeta programmā, lai īstenotu nepieciešamos pasākumus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanai un atbalsta sniegšanai noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Tieslietu ministrijas budžeta programmas finansēšanas, līdzekļu sadales un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets (MK).

KONTEKSTS:

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atcēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes tiesas lēmumu un atzinusi par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā, kas atrodas nerezidenta kontos ”Reģionālajā investīciju bankā”, informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska. Naudas līdzekļus nolemts ieskaitīt valsts budžetā.

Kriminālprocess uzsākts 2016.gada 25.oktobrī saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot vairāku nerezidentu kontus, kas tika atvērti AS “Reģionālā investīciju banka”. Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuru veic Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Pirms diviem gadiem jau raidījums “De facto” vēstīja, ka Ukraina šo naudu uzskata kā nozagtu tās budžetam, taču nespēja to pierādīt. Nauda atrodas dažu kompāniju kontos, kas saistītas ar bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam tuvu stāvošu bijušo deputātu Juriju Ivanjuščenko, ar viņa ģimenes locekļiem un biznesa partneri. Lai mēģinātu atgūt pazaudēto naudu, pēkšņā vizītē Latvijā savulaik bija ieradies Ukrainas ģenerālprokurora vietnieks. Un tiekoties Ņujorkā ANO ģenerālajā asamblejā, to pārrunāja bijušie prezidenti - Raimonds Vējonis un Petro Porošenko. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti