Zemes iegādes programmu “Altum” Latvijā izmanto jau no 2012. gada, skaidroja “Altum” Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Grundmane. Kopš tā laika piešķirti aizdevumi par kopējo summu, kas sasniedz 106 miljonus eiro.
“Pēdējos gados katrā gadā izsniedz ap 300 aizdevumu par kopējo summu 14 miljoni eiro gadā, nopērkot ap 5000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt “Altum” 2020. gadā esam aizdevuši teju 18 miljonus eiro vairāk nekā 2019. gadā,” skaidroja Grundmane.
Visaktīvāk zemi pērk Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, uzsvēra “Altum” pārstāve. Kaut gan tirgū parādās arī brīvās zemju platības, tomēr bieži vien tās ir līdz šim nomātās platības, ko iegādājas lauksaimnieki.
“Lai Latvijā lauksaimnieki varētu paplašināties, lauksaimniecībā izmantojamās zemes pietrūkst. Brīvās zemes, kas parādās, tad darījumi ātri tiek novesti līdz pozitīvam rezultātam, vai nu tā ir pašu nauda, vai arī kāds finansējums, “Altum” vai cits,” norādīja Grundmane.
Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Upeskalni AB” līdzīpašniece Baiba Mikāla atklāja, ka zemes tirgum seko līdzi tieši Kurzemē. Uzņēmums sadarbojas ar “Altum”.
Viņa sacīja: “Cenas, ja mēs salīdzinām tādā Latvijas griezumā, tad augstākās ir Zemgalē, otro vietu ieņem Kurzeme. Bija tendence zemes cenai augt, tagad ir sasniegts kaut kāds punkts. Zemes Kurzemē nav tik auglīgas kā Zemgalē.”
Reizēm zemju īpašnieki prasot 10 tūkstošus eiro par hektāru, kaut parasti zemes cena svārstās ap 5 tūkstošiem eiro par hektāru. Mikāla akcentēja, ka šajā biznesā uzņēmums darbojas jau 28 gadus un ir pietiekami liela pieredze, lai saprastu lietu sakarības. Tagad ir skaidrs, ka agrāk, kad zeme bija brīvāk pieejama, to vajadzēja iegādāties vairāk.
“Zemi nevar nopirkt, tirgus lēns, cena ir augsta. Faktiski, lai mēs atpelnītu zemi, kuru esam pirkuši par pieciem tūkstošiem, paies 20 un vairāk gadu, lai to hektāru atpelnītu. Ir tāds virspusējs un spekulatīvs priekšstats par lauksaimniekiem, ka ātri var atpelnīt, kādas cenas ražām un tā tālāk; tā tas nav,” atzina Mikāla.
Uzņēmēja pauda arī bažas par nākotni: “Mēs noteikti nevarēsim konkurēt ar ārzemju kapitālu, lai pirktu zemi. Cilvēciski saprotu, ka zemes īpašnieks grib pārdot pēc iespējas par augstāku cenu, bet ne vienmēr Latvijas lauksaimnieks to var “pacelt” . Bēdīgi, ja zeme arvien vairāk piederētu ne Latvijas valsts pamatiedzīvotājiem.”
Zemnieku saimniecības “Birzītes” saimnieks no Nīgrandes pagasta Normunds Freibergs stāstīja, ka tirgus kopumā pēdējo piecpadsmit gadu laikā nav īpaši mainījies, cenas sākas no 5 tūkstošiem eiro un dārgāk. Viņš zemi pērk tikai no tiem, kuri paši piedāvājot, citus pat nākoties atrunāt no pārsteidzīgiem lēmumiem. “Altum” zemnieks izmanto gan zemes iegādei, gan apgrozāmajiem līdzekļiem.
“Tā ir finanšu neatkarība. “Altum” finansē 100 % apmērā no zemes novērtētās tirgus vērtības. Līdz ar to pašu ieguldījums ir tikai administrēšanas izmaksas, valsts nodevas. Komercbankas grib pašieguldījumu ne mazāku kā 10%–15%. Pretējā gadījumā mēs nebūtu nopirkuši tik daudz zemes, kā tas ir šobrīd,” atzina Freibergs.
Šogad novērojama tendence, ka sarucis lauksaimnieku pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem, kas saistīts ar labajām ražām pagājušā gadā un stabilāku finanšu situāciju.
