"Mēs esam pilnībā atkarīgi no gāzes, jo mēs savā biznesā gāzi kopā ar elektrību izmantojam kā vienu no galvenajiem kausēšanas energonesējiem. Bez tā mēs savu biznesu realizēt nevaram. Gāzes patēriņš ir ap 170 gigavatstundas gadā," pastāstīja akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" valdes priekšsēdētājs Ģirts Vēveris.
Viņš skaidroja, ka pērn vidēji mēnesī par gāzi uzņēmums maksāja 800 tūkstošus eiro, bet šobrīd izmaksas augušas līdz diviem miljoniem eiro ik mēnesi.
"Mēs redzam to, ka uzņēmēji kaut kā pielāgojas tām cenām, kādas šobrīd ir. Bažas raisās par rudens sezonu, jo brīdī, kad Latvijā pieaugs patēriņš, arī Eiropā kopumā pieaugs patēriņš. Ja mēs vēl intereses pēc paskatāmies, ka Krievijas gāze par 40% ir samazinājusi (apkopju vai kāda cita iemesla dēļ) gāzes piegādi Eiropai, tad nenoliedzami paliek interesanti pavisam. Rudens, apkure, patēriņa pieaugums raisa bažas. Viennozīmīgi," stāstīja Vēveris.
Labākā situācijā būs uzņēmumi, kas jau līgumos ir fiksējuši gāzes cenu un līgumu par piegādēm ir noslēguši – gan par piegādēm, gan par konkrētām cenām.
Otrs mājas darbs, kas šovasar jāpaveic – katram uzņēmumam jācenšas samazināt gāzes patēriņa apjomu. Uz jautājumu, vai pastāv pamatotas bažas, ka energoietilpīgiem uzņēmumiem gāze nākamajā apkures sezonā patiesi pietiks, Vēveris atbildēja:
"Es noticētu tikai tajā brīdī par gāzes pietiekamību, ja kāds man šodien, vēl neņemot vērā nākotnes projektus, parādītu šo bilanci, cik mums ir iekšējais patēriņš. Ja man pateiktu, cik Inčukalnā ir rezervēts Latvijai.
Ja pat maijā, ja es vēlētos rezervēt sev sašķidrināto dabasgāzi Klaipēdā, tad šo dabasgāzi aizņemtības un rindas dēļ es varētu rezervēt tikai priekš nākamā gada janvāra. Šie jautājumi, protams, rada bažas. Visticamāk, ka kaut kāds plāns arī eksistē, ka pie zināmiem nosacījumiem valdības līmenī, kas notiks brīdī, ja būs jāierobežo šis patēriņš. Kam ierobežos? Mājsaimniecībām? Kurām un par cik? Uzņēmējiem? Ražošanai?"
Vēveris uzsvēra, ka ne tikai uzņēmējiem šovasar jāveic mājas darbs, bet arī valdībai politiski jārīkojas – jārezervē gāze, lai Latviju nodrošinātu ar šo energoresursu.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka attiecībā uz gāzes piegādēm un to pietiekamību energoietilpīgiem uzņēmumiem ir vairāki neatrisināti jautājumi. Pirmkārt, kas būs ar Latvijas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, par kādu cenu un no kādiem piegādātājiem Latvijā gāzi varēs iegādāties nākamajā apkures sezonā.
"No otras puses, ko "Conexus" saka, ka Inčukalnā šīs gāzes krātuves jaudas tiek rezervētas ļoti lielos apmēros. Gāze tur ir, bet ir skaidrs, ka klienti ir dažādi. Gāze tikpat labi var iet arī citos virzienos.
Visbeidzot politiķi un arī Ekonomikas ministrija ir publiski teikusi, ka primāri rūpēsies par mājsaimniecībām.
Tas, protams, ir labi. Bet uzņēmējiem jārūpējas pašiem par sevi. Tas zināmu bažu sajūtu, protams, rada. Tas, ko viņi šobrīd rekomendē, ka uzņēmumiem pašiem ir nepieciešams meklēt gāzes piegādes un slēgt līgumus jau tagad," stāstīja Endziņš.
Viņš prognozēja, ka gāze kā produkts nākamajā apkures sezonā būs pieejams, bet jautājums – par cenu. Turklāt sarežģītākā situācijā būs tie uzņēmumi, kas gāzi izmanto nevis apkurei, bet ražošanas procesam.
"It īpaši pārtikas ražošanā nereti nepieciešams tvaiku dabūt līdz noteiktai temperatūrai. Tur ar šķeldas katlu īsti nepietiks. Tur meklē risinājumus, un daudzi uzņēmumi skatās propāna gāzes virzienā," skaidroja Endziņš.
Ekonomikas Ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Edijs Šaicāns pauda pārliecību, ka reģionā gāze nākamajā apkures sezonā pietiks, bet visiem uzņēmumiem pašiem jāvēršas pie tirgotāja un gāze jāiegādājas.
"Šobrīd nav tāda indikācija, ka gāze tirgū vai reģionā trūkst.
Mūsu rīcībā šāda informācija nav. Gāze ir pieejama, un tā ir jāpērk. Lietotājiem nevajag gaidīt, kad kāds cits to vietā nopirks un gāzi glabās. Šobrīd gāzes cena ir samērā augsta. Arī gāzes tirgotāji nepērk brīvo gāzi, lai to uzglabātu un cerētu, ka kāds šo gāzi iegādāsies. Viņi rēķinās ar savām saistībām, proti, ar to gāzes apjomu, ko klienti no viņiem sagaida, ir gatavi iegādāties un uzglabāt Inčukalnā," stāstīja Šaicāns.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis gan nav tik optimistisks.
"Attiecībā uz nākamo apkures sezonu saglabājas salīdzinoši augsta nenoteiktība.
Riski, ka dabasgāzes piegādes varētu nebūt pieejamas visā reģionā pietiekamā apjomā, pastāv pietiekami būtiski," sacīja Valdmanis.
Šādu pieņēmumu eksperts izteica, vērtējot dabasgāzes apgādes tirgus dinamiku, jo esot redzams, ka reģionā pieejamās jaudas un it īpaši Inčukalna dabasgāzes krātuves noslodzes apjomi nav tik augsti, kā būtu nepieciešams, lai ar simtprocentīgu garantiju uzkrātu visu dabasgāzes apjomu, kas nākamajā apkures sezonā būs nepieciešams.
