Ja turpmāk kādā no Latvijas bankām kontu vēlēsies atvērt ārvalstu uzņēmums, kura mītnes valstī nav jāiesniedz ikgadējie pārskati, pats neveic saimniecisko darbību vai nav atrodams savā norādītajā reģistrētajā adresē, tādam bankas durvis, visticamāk, būs slēgtas. Šādus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā atbalstījusi valdība.
"Mums ir svarīgi, lai samazinātos riskanto klientu apjoms un mūsu finanšu sektors kļūtu stabilāks, mums būtu iespēja atjaunot tiešus ASV korespondējošās attiecības un piesaistīt jaunas investīcijas," uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).
Jaunie nosacījumi skaršot galvenokārt nerezidentus apkalpojošās bankas, kurās līdz šim čaulas kompānijas izmantotas tikai naudas pārvedumiem. Tautsaimniecību tie būtiski neskaršot.
Viena no bankām, kura vēl pirms diviem gadiem saņēma vairāk nekā miljona eiro sodu par nepietiekamu klientu pārbaudi, ir "Baltic International Bank" . Tagad tā pārprofilējusies uz zemāka riska klientu apkalpošanu un līdzekļu ieguldīšanu reālajā tautsaimniecībā. Nule pieņemtos grozījumus bankas vadība atbalsta, taču uzsver – tas ir tikai ceļa sākums.
"Svarīgi pateikt, ka ar visu to atbildīgi un caurspīdīgi uzņēmumi var saņemt Latvijā bankas pakalpojumus. Svarīgi atšķirt atbildīgus klientus no tiem, ar kuriem nedrīkst sadarboties," teica bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Bolbats.
Tikmēr grāmatvedības uzņēmumi ceļ trauksmi – likums vēl nav stājies spēkā, bet banku ierobežojumi ārvalstu klientiem īsā laikā kļuvuši teju dramatiski, atgādinot raganu medības.
Tas apgrūtināšot jaunu uzņēmumu ienākšanu Latvijā.
"Es tieši baidos par jaunajām kompānijām. Viņas nenāks. Nav problēmu nodibināt ātri uzņēmumu. Bet mans labi zināms sadarbības partneris teica – viņiem no sākuma pagaidu kontu atvēra, bet pēc tam, kad uzņēmums ir nodibināts, tev atsaka atvērt bankas kontu. Un tad ko?" vaicāja Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa.
Biznesa informācijas kompānijā "Lursoft" uzsver – jau tagad virkne Latvijā reāli strādājošu kompāniju reģistrētas valstīs, kurās ikgadējie pārskati nav jāsniedz. Ja šiem uzņēmumiem tiks piemēroti ierobežojumi, saruks investīciju plūsma.
Savukārt pienākums papildus pārbaudīt klientu palielinās ne tikai banku, bet arī citu uzņēmumu apkalpojošo kompāniju izmaksas.
"Cik bieži mēs vispār veram vaļā un grozam šo likumu? Ja mēs paskatāmies, tas ir viens no populārākajiem likumiem, kas tiek grozīts ar regularitāti reizi pusgadā. Pie šādiem apstākļiem, kur bankām regulāri jāpārskata savas procedūras, un ne tikai bankām, [..] un jāiegulda zināmi resursi, uzņēmuma produktivitāte krītas, jo viņiem ir jānodarbojas ar šāda veida lietām, kas ir papildu slogs," sacīja SIA “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa.
Jau ceturtdien, 12.aprīlī, valdības apstiprinātos grozījumus varētu sākt skatīt Saeimas deputāti. Tos paredzēts apstiprināt steidzamības kārtā – divos lasījumos.
