Skaistumkopšanas nozare ir viena no jomām, kuru pandēmija skāra smagi. Par šī brīža finansiālo situāciju uzņēmumu vadītāji Daugavpilī runāt izvairās, norādot, ka vēlas vispirms sagaidīt maksājumus. Arī viena no Daugavpils frizierēm interviju piekrita sniegt anonīmi.
"Situācija ir ļoti bēdīga, mums ir jāmaksā īres maksa par vietu, kur sniedzam pakalpojumu, nemaz nerunājot par to, ka jāmaksā komunālie maksājumi. Īres maksa nav maza, lielāka par 150 eiro, un, lai to samaksātu, komunālie maksājumi nav maksāti pēdējos divus mēnešus," viņa norādīja.
Kā skaidroja Ekonomikas ministrijā, šoruden, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, tika paplašināts to nozaru loks, kas savus pakalpojumus nevarēja sniegt. Līdz ar to tika papildināts atbalsta regulējums, kurš no jauna bija jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Komisijas saskaņojums tika saņemts nesen, un pēdējie Ministru kabineta grozījumi stājušies spēkā vien pirms nedēļas.
Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Lore norādīja:
"Valsts atbalstu nevar sniegt ātrāk, nekā Eiropas Komisija saskaņojusi konkrētus nosacījumus."
Ministrijā uzsvēra, ka šī bija arī iespēja pārskatīt algu subsīdijas atbalsta programmas nosacījumus. Ja iepriekš algu subsīdija un dīkstāves atbalsts bija divi dažādi risinājumi, šobrīd tie apvienoti vienā.
"Ministru kabinets lēmis ir, ka šobrīd tas ir viens mehānisms, tie ir 50% no vidējās bruto algas par trim mēnešiem un ne vairāk kā 700 eiro," norādīja Lore.
Ekonomikas ministrijā pauda, ka, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, Eiropas Komisija regulējumu izskatīšanu saīsinājusi sešas reizes, taču, piemēram, ēdinātāji Daugavpilī uzskata, ka tas tāpat ir pārāk ilgi, jo paiet vēl kāds laiks, līdz nauda nonāk viņu kontos.
Kāda ēdināšanas uzņēmuma valdes locekle Diāna Mazaļevska pauda: "Uzņēmuma pastāvēšana, paldies Dievam, nav apdraudēta. Esam diezgan stabili, ir kaut kāds drošības spilvens, bet, ja tā turpināsies, tad nu būs nedaudz bēdīgi."
Arī Latvijas Ēdinātāju apvienība šī brīža situāciju Latvijā vērtēja kā sarežģītu.
"Nozare nav viendabīga, un noteikti situācija varētu būt ļoti dažāda gan tiem, kas izbeiguši savu darbību vai ir uz robežas, un arī tiem, kas, pateicoties šim atbalstam, varētu izdzīvot," norādīja apvienības valdes locekle Anita Gleizde.
KONTEKSTS:
Atbalsta pasākuma īstenošanai šogad no valsts budžeta atvēlēti teju 819 miljoni eiro, savukārt algu subsīdijām veltītais finansējums ir 64 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija sola, ka atbalsta maksājumu izmaksa noslēgsies aptuveni nedēļas laikā.
