Pirms pandēmijas uzņēmējam bijuši kopumā 15 pārtikas veikali un viena kafejnīca. Pandēmijas sākumā kafejnīca klientu skaita samazināšanās dēļ slēgta. Arī veikalos samazinājies pieprasījums pēc konditorejas izstrādājumiem, līdz ar to nācās uz laiku apturēt arī konditorejas ceha darbu.
Saprotot, ka darbinieki paliek bez darba, Lūsis steigšus meklējis risinājumus, kā saglabāt darba vietas un izdzīvot laikā, kad valdība ieviesusi stingrus ierobežojumus ēdināšanas nozarē. Izeja rasta, vēršoties VID un lūdzot dīkstāves pabalstus.
"Mēs arī rakstījām iesniegumu par to, ka šī vieta ir slēgta, iesniegumā arī tika norādīts, ka šajā konkrētajā vietā mēnesī ir nulle apgrozījums, un tika norādīts, ka pārējās struktūrvienības strādā. Par tiem cilvēkiem, kas strādā šeit, tika pieprasīts dīkstāves pabalsts, uz ko mēs saņēmām pozitīvu atbildi, mums tika piešķirts dīkstāves pabalsts visiem šiem darbiniekiem," stāstīja Lūsis.
Pēc mēneša pabalsta nauda ieripoja darbinieku kontos.
Pagājuši teju divi gadi, un kā zibens no skaidrām debesīm Lūsi sasniedza ziņa, ka pabalsti jāatmaksā. Un tas nav jādara darbiniekiem, kuri saņēma naudu, bet gan Lūša uzņēmumam.
"Šī motivācija, kāpēc šis dīkstāves pabalsts tiek pieprasīts atpakaļ, ir tā dēļ, ka mēs esam norādījuši nepatiesu informāciju. Nu man šāds pārmetums šķiet dīvains, jo kādu nepatiesu informāciju mēs esam norādījuši? Uz papīra ir rakstīts, ka mēs esam slēguši tikai šo struktūrvienību, ka pārējās struktūrvienības turpina darbu. VID ir redzamas visas mūsu struktūrvienības, redzams mūsu strādājošo cilvēku skaits, tieši tāpat ir redzams katra mēneša apgrozījums, jo tiek iesniegtas ikmēneša PVN atskaites," sacīja uzņēmējs.
Tikmēr VID pārstāve Inta Vagale skaidroja, ka viens no kritērijiem dīkstāves pabalsta izmaksai darbiniekiem bija uzņēmuma apgrozījuma samazināšanās par 30%.
"Uzņēmumi iesniegumā norādītu šo plānoto vai prognozējamo ieņēmumu, kāds viņiem varētu būt konkrētajā mēnesī. Un, balstoties uz šiem iesniegtajiem datiem, VID veica dīkstāves pabalsta aprēķinu izmaksu.
Savukārt, kad jau tika iesniegta PVN deklarācija, pēckontroles rezultātā konstatēts, ka konkrētajam uzņēmumam nav bijis ieņēmumu samazinājums tādā apjomā, lai izpildītu tos kritērijus.
Līdz ar to VID sazinājās ar uzņēmumu un lūdza atmaksāt," skaidroja dienesta pārstāve.
Sanāk tā: ja uzņēmums ar pārējām filiālēm turpina darbību un viena tiek slēgta, tad šiem darbiniekiem pabalsts nepienākas, jo kopējā uzņēmuma naudas plūsma neko daudz nav kritusies, bet uzņēmējam jālauza galva, no kura maciņa samaksāt darbiniekiem, kuriem nav ko darīt.
"Šis viens no galvenajiem kritērijiem balstīts uz visu uzņēmumu, ienākumu samazinājumam jābūt nevis konkrētā filiālē, bet visā uzņēmumā. Saskaņā ar Darba likuma normām uzņēmējam par saviem līdzekļiem ir jāveic dīkstāve, ja tāda ir iestājusies konkrētam darbiniekam," skaidroja VID pārstāve.
Savukārt uzņēmējs norādīja: ja VID jau uzreiz būtu pateicis, ka dīkstāves pabalsti uzņēmuma darbiniekiem nepienākas, tad rīcība būtu citādāka. "Vai nu šos darbiniekus būtu laiduši bezalgas atvaļinājumā vai atbrīvojuši no darba. Mēs katrā gadījumā būtu šo situāciju vērtējuši un rīkojušies savādāk."
Uzņēmējs gan nolēmis nepadoties, jo uzskata, ka visu darījis pareizi. "Mēs esam šo lēmumu pārsūdzējuši [VID] ģenerāldirektorei, šobrīd gaidām viņas redzējumu, lēmumu."
Tomēr Lūsis nav vienīgais – uzņēmēju, kuriem jāatmaksā piešķirtie dīkstāves pabalsti, esot diezgan daudz. VID informēja, ka līdz 17. oktobrim uzņēmēji no 2020. gada novembra līdz šā gada jūnija beigām neatbilstoši noteikumiem izmaksātos pabalstus par 92 personām atmaksājuši paši labprātīgi, savukārt par 89 personām nauda ir atdota pēc VID aicinājuma.
