ĪSUMĀ:
- Līdz ar jūliju beidzas Covid-19 atbalsts uzņēmumiem.
- EM piedāvā atbalstu turpināt atsevišķām nozarēm.
- Valsts budžetam tas izmaksātu 60 miljonus eiro.
- EM: Pabalstus varētu aizstāt arī ar mazāku PVN skartajām nozarēm.
- Ēdināšana, tūrisms un fitnesa nozare norāda uz sarežģījumiem atsākt pilnvērtīgu darbu.
- Reirs: Ilgtermiņā uzņēmumus atbalstīt ar valsts naudu nevar; jādomā par biznesa modeļa maiņu.
Ekonomikas ministrija piedāvā Covid-19 atbalstu turpināt maksāt atsevišķām nozarēm, uz kurām attiecas ierobežojumi. Dīkstāves pabalstus maksāt vairs nav plānots, taču piemaksas pie algām un grantus par apgrozījuma kritumu gan rosināts piešķirt līdz augusta beigām.
Valsts budžetam tas izmaksātu 60 miljonus eiro.
Ministrija arī uzskata, ka Covid-19 pabalstus varētu aizstāt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu līdz 9% skartajām nozarēm uz diviem gadiem.
Ekonomikas ministrijas priekšlikumi ceturtdien, 8. jūlijā, pārrunāti finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") vadītajā darba grupā. Par to, ka atbalsts jāturpina, Reiru centās pārliecināt vairāku nozaru pārstāvji.
“Tie ierobežojumi, kas ir ēdināšanā, kas ir distance, trīs drošības koridori, kuros var apkalpot, tie samazina spēju strādāt vai apgrozījumu par 60–70%, jo vienkārši vakcinācijas aptvere ir zem 30%,” sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.
Viņš arī piebilda, ka dīkstāves pabalsti vairs nav nepieciešami, jo tie nemudina strādāt, taču ierobežojumu dēļ citi atbalsta rīki gan ir jāturpina.
Tāpat uzskata Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Tās pārstāvis Ēriks Lingebērziņš norādīja, ka joprojām ir strikti ierobežojumi ceļošanai uz un no valstīm ārpus Eiropas Savienības, savukārt tūrismam no Eiropas valstīm nepieciešams ieskriešanās periods.
“Ja 16. jūnijā ir atcelti, piemēram, nebūtiskas ieceļošanas nosacījumi, tad tas nenozīmē, ka 17. jūnijā bizness strādā. [..] Visa nozare ir absolūtā gatavībā strādāt, klienti ir gatavi braukt, bet lēmumu par ceļojumu cilvēks nepieņem, kā ieejot veikalā, nopērkot pārtikas produktu,” skaidroja Lingebērziņš.
Uz valsts atbalsta turpināšanu cer arī sporta zāles, kas iekštelpās drīkst apkalpot tikai pret Covid-19 vakcinētus klientus. “Apmeklējuma apjoms ir ļoti neliels. Mēs strādājam ar 10% kapacitāti šobrīd, un jebkurš var saprast, ka,
ja kapacitāte ir 10%, mēs nevaram izpildīt mūsu saistības. [..] Ja mēs esam regulēta nozare, kuras darbība ir ierobežota, tad mums arī pienākas atbalsts,” sacīja Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas pārstāvis Gints Kuzņecovs.
Finanšu ministrs intervijai par pabalstu turpināšanu nepiekrita, taču rakstiskā atbildē norādīja, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem un tālāk tos skatīs valdība. Savukārt par PVN samazināšanu varot runāt tikai valsts budžeta pieņemšanas procesā.
Reirs mudināja uzņēmējus situācijai pielāgoties: “Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai.
Neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus, un neviena valsts to ilgtermiņā nedara. Uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.”
Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka kopš decembra dīkstāves pabalstos, algu subsīdijās un grantos izmaksāti nedaudz vairāk nekā 600 miljoni eiro. Par jūliju pabalsti vairs nepienākas.
KONTEKSTS:
Latvijas uzņēmējiem Covid-19 izraisītās krīzes laikā pieejami bija trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
