Valsts budžetā ātro paštestu iegādei pirms nedēļas rezervēja 15 miljonus eiro, paredzot no 6. decembra to obligātu organizēšanu visiem klātienē strādājošajiem. Valdībai atzīstot, ka šo procesu grūti organizēt un kontrolēt, valdība pēcāk lēma, ka uzņēmumos un iestādēs to varēs organizēt brīvprātīgi.
Šonedēļ līgumu par ātro testu piegādi 3 miljonu eiro vērtībā plānoja slēgt ar nesen dibināto uzņēmumu "Ekspress laboratorija", taču tas un vēl kāds pretendents no tā atteicies. Sarunas ar pārējiem trīs pretendentiem cer pabeigt līdz piektdienai.
Ātrie paštesti ir daļa no stratēģijas kovida izplatības ierobežošanai un iepirkumi turpināsies, norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!").
"Paštesti jau sen tiek nodrošināti skrīninga vajadzībām dažādās situācijās, tos lieto darba devēji privātajā sektorā par saviem līdzekļiem, no 15. novembra tos izmantojam skolās, sociālajā sektorā un citur. Tāpēc šie paštestu krājumi būs vajadzīgi un jāiepērk. Šis jautājums nav viennozīmīgi saistāms tikai un vienīgi ar lēmumu atlikt pienākumu darbam klātienē."
Darba devēji priecīgi par paštestu “brīvprātīgumu”
Darba devēji ir gandarīti par valdības lēmumu noteikt uzņēmumos brīvprātīgu, nevis obligātu ātro paštestu lietošanu. Šis process ir veicināms, tāpēc turpināsies sarunas par citādām valsts atbalsta iespējām drošas darba vides nodrošināšanai, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
„Diezgan skaidrs, ka būtu neprāts uzlikt par pienākumu šo testēšanu situācijā, kad nav ne īsti skaidrs, vai un kā to kompensēs, vai testi ir pieejami, nemaz nerunājot par testēšanas organizēšanu. Cita lieta, ka visādā ziņā testēšana ir jāveicina, to mēs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, esam aicinājuši un aicināsim. Daudzi uzņēmēji to organizē atbilstoši saviem drošības algoritmiem. Tās ir gan izmaksas, kā organizēt, gan pašu testu cenas.
Biedri stāsta, ka lielu iepirkumu gadījumā viena testa cena var būt ap 2 eiro, bet mazam uzņēmumam, kam nevajag tūkstošiem testu, ir iespējas, piemēram, aiziet uz aptieku vai mazumtirdzniecības veikalu, iepirkt tos par 8-9 eiro.
Tas, kas izkristalizējās, – ka normatīvais regulējums ir pārāk samudžināts, kā dēļ valstij grūti noorganizēt šo atbalstu ātro testu veicējiem. Ideālā versijā būtu tā, ka valsts spētu testus iegādāties un tie uzņēmumi, kuri testē, varētu tos saņemt un izmantot,” norādīja Endziņš.
Aptauja: Paštestus uzņēmumi darba nepārtrauktībai iepērk bieži
Latvijas Radio uzrunātajos uzņēmumos prakse ar ātrajiem Covid-19 paštestiem ir dažāda, taču šī prakse ir regulāra, ko aptaujā noskaidroja Latvijas Darba devēju konfederācija. Paštestus uzņēmumi darba nepārtrauktībai iepērk bieži. Gaļas ražošanas uzņēmumā "Forevers", kas pērnruden pārcieta kovida uzliesmojumu, šobrīd paštesti pieejami visiem vairāk nekā 700 darbiniekiem uzņēmuma ražotnē, veikalos, birojā. Tie bija nodrošināti arī laikā, kad vēl nebija pienākums visiem vakcinēties.
"Forevers" pārstāve Alīna Žižina norādīja: "Uzņēmumā šobrīd strādā vairāk nekā 700 darbinieku. Daļa ražotnē, daļa veikalos, birojā. Esam uzņēmušies testēšanu visiem darbiniekiem uz uzņēmuma rēķina. Šis ir viens no veidiem, kā varam censties panākt drošus darba apstākļus, nemaz nerunājot par tādiem līdzekļiem kā dezinfekcija un maskas."
Tāda pati pieeja ir uzņēmumā "Valmiermuižas alus". Tā vadītājs Aigars Ruņģis ar gandarījumu pastāstīja, ka jau tuvākajā laikā pret Covid-19 būšot vakcinēti visi ap 100 uzņēmumā strādājošie. Pēc vakcinācijas un arī balstvakcinācijas visiem pienākas brīvdiena. Šobrīd nodrošināti arī ātrie paštesti kā papildu garantija drošai darba videi.
"Mēs brūzī esam lēmuši, ka reizi nedēļā "brīvprātīgi obligāti" būs jāveic šie testi. Dažādas komandas strādā dažādās vietās, katra komanda vienosies par to dienu, kad reizi nedēļā veiks ātro testu. Reize nedēļā ir režīms, ko uzņēmums var gan organizēt, gan izkontrolēt. No rīta, pirms cilvēks sāk darbu, atnāk mazliet agrāk, jāuztaisa tests, jācer, ka viss ir kārtībā, un var iet tālāk rosīties," stāstīja Ruņģis.
Savukārt uzņēmumā "Tukuma piens" pašlaik ātrie paštesti nav ikdienas prasība. Uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičs atzina, ka tie izmantoti atsevišķos gadījumos, taču norādīja uz citiem ikdienas profilakses pasākumiem, kas kļuvuši par ikdienu jau sen: "Jau kopš kovida parādīšanās mums darbiniekiem ik dienu mēra temperatūru un liek parakstīties darba drošības žurnālā [par labu pašsajūtu]. Jau gandrīz divus gadus."
Dažādu uzņēmumu atbildēs par darbu pandēmijā vienlaikus izskan cerība par laikus pieņemtiem lēmumiem par papildu prasībām vai ierobežojumiem, lai tiem varētu labāk pielāgoties un plānot darbu.
KONTEKSTS:
Valdība iepriekš bija iecerējusi, ka no 6. decembra visiem klātienē strādājošajiem būs jāveic Covid-19 paštests vismaz divas reizes nedēļā. Bija paredzēts, ka tas attieksies arī uz cilvēkiem, kas pret Covid-19 ir vakcinēti vai slimību pārslimojuši.
Taču valdība tomēr atteikusies no ieceres par visu klātienē strādājošu obligātu Covid-19 pārbaudi ar antigēna testiem. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka nav pilnas skaidrības par Covid-19 ātro antigēna testu ieviešanu, tostarp par testu izdales kārtību un pieejamību iedzīvotājiem.
