Neskaidras prasības tirdzniecības atļauju saņemšanai, nelaipni un brīžiem negodprātīgi pašvaldības darbinieki bija tikai daļa no problēmām, ar kurām pērn ikdienā nācās saskarties Jūrmalas mazajiem uzņēmējiem, kuri vēlējās apkalpot tūristus. Pēc šokējošajiem atklājumiem LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” gan pašvaldība, gan Ekonomikas ministrija situāciju solīja labot.
Pērn vasarā Jūrmalā uz Jomas ielas atradās kafejnīca “Frics”, kurā raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” komanda mēģināja noskaidrot, ar kādiem šķēršļiem jāsaskaras mazajam uzņēmējam, uzsākot savu biznesu. Žurnālistu secinājumi nebūt nebija glaimojoši - tie izgaismoja vairākas problēmas, jo īpaši dažādās administratīvās prasības un šķēršļus, kuru pārvarēšanai nācās tērēt ievērojamas naudas summas.
Pēcāk amatpersonas solīja problēmas novērst, tiesa - vai tās ir novērstas, par to viedokļi atšķiras.
“Frica” kādreizējā kaimiņiene, kafejnīcas “Kafijo” saimniece Irēna Rudzinska ir vienīgā no Jūrmalas uzņēmējām, kura piekrita intervijai. Kafejnīcā “Kafijo” viņa saimnieko jau 15 gadus.
Viņa vērtējumā visas mazajiem uzņēmējiem noteiktās administratīvās prasības palikušas tās pašas.
Piemēram, lai pie kafejnīcas vasaras sezonā vienkārši iznestu galdiņus ar puķu podiem, jāsaskaņo arhitekta izstrādāts projekts, turklāt jāuzrāda arī ģeodēzijas mērījumu dati.
“Tas ir lieks apgrūtinājums, jo atkal tev jāpārkopē viss projekts pa jaunu ar visiem dokumentiem, kas tur vajadzīgi, ar visām komersantu apliecībām. Tas būtu mazākais, bet tajā pašā laikā, es domāju, tā tāda makulatūras vākšana. Es pat brīnos, kur būvvaldei tik daudz vietas, lai to visu gadu no gada sakrātu,” saka uzņēmēja.
Jūrmalas pašvaldībā gan skaidro – šīs prasības nosaka valsts.
“Ne jau pašvaldībai ir kaut kāds iemesls būvprojektus pieprasīt gadu no gada,” saka Jūrmalas domes attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.
“Nereti paši uzņēmēji rīkojās tā, ka viņi paši izmaina projektus. Tās, kas ir sezonas būves, tās prasa saskaņošanu ar likumiem. Mēs nevaram izvairīties no šīs situācijas, un tāpēc arī tāda situācija veidojas,” skaidro Stobovs.
Pašvaldība gan esot padarījusi saprotamāku vajadzīgo saskaņojumu procedūru. Tagad informāciju var iegūt domes mājaslapā un klientu apkalpošanas centros. Laipnāki darbā ar klientiem esot arī iestāžu darbinieki, apgalvo pašvaldībā. Pagaidām gan uzņēmēju organizācijas uzlabojumus redz maz.
“Visas šīs administratīvās procedūras, administratīvās prasības ir palikušas līdzšinējā apjomā,” vērtē Latvijas Mazo un vidējo uzņēmēju foruma priekšsēdētāja Elīna Egle.
“Varbūt atsevišķi kosmētiski uzlabojumi ar informācijas pieejamību vai raganu medībām, atbrīvojot kādus ierēdņus no darba, ir bijušas vienīgās lietas, kas, cerams, pamainījušas tikai un vienīgi cilvēku domāšanu. [..] Es domāju, ka progresa administratīvo šķēršļu samazināšanā un šo procedūru vienkāršošanā un termiņu saīsināšanā nav bijis,” uzskata Egle.
Jūrmalas domē gan atzīst - uzņēmēju interese par biznesu kūrortpilsētā aizvien ir liela, piemēram, uz 13 saldējuma tirdzniecības vietu atļaujām jau saņemti 80 pieteikumi.
Jau ziņots, ka pēc vērienīgās Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” operācijas „Bistro ''Frics''”, kura atklāja mazo uzņēmēju darbības vidi Latvijā, dažas iestādes solīja kādas pārmaiņas savā darbā, bet citi mainīt neko negrasījās.
Birokrātijas apmēri, ar ko saskaras tie, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, ir šokējoši. Problēma ir gan komunikācijas trūkumā, gan informācijas nepieejamībā, pēc iepazīšanās ar Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” operācijas “Bistro Frics” pirmo sēriju atzina toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Tikmēr uzņēmēji sapratuši, ka jārīkojas pašiem, sola „iziet cauri katrai nozarei” un piedāvāt valstij risinājumus, kā atvieglot mazā biznesa dzīvi.
