Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Lavijas IKP pieaugums šajā gadā prognozēts 3% apmērā.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") secina – iepriekšējā valdība mantojumā atstājusi solījumus, kuru izpildei nauda vēl jāmeklē. Tas, visticamāk, nozīmējot, ka, gatavojot 2020. gada valsts budžetu, būs pamatīgi jārevidē jau esošie valsts pamatbudžeta tēriņi.
"2020. gada budžetā, ko mēs jau esam mantojuši, ir 87 miljoni eiro apsolītas naudas, kam arī nav nekāda seguma. Protams, mums ir un būs uz 2020. gadu jaunas vajadzības, kam būs jāatrod finansējums.
Ikkatram ir pienākums revidēt savas ministrijas ietvaros izdevumus un programmas, redzēt, ko mēs varam pārveidot. Varbūt ir programmas, ko mēs varam beigt finansēt," teica premjers.
Finanšu ministrija (FM) atzīmē, ka nozaru ministriju tēriņu pārskatīšanas rezultātā šogad gūti 51,3 miljoni eiro, no kuriem 7,6 miljoni eiro apmērā novirzīti kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, bet 43,7 miljoni eiro – nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.
Šā gada budžetā iekļauti papildu:
- 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
- 41,3 miljoni eiro pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
- 10,4 miljoni eiro, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
- 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai.
- 7,2 miljoni eiro pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
- 5,4 miljoni eiro Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai.
- 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
- 3 miljoni eiro medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai.
- 3 miljoni eiro neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidei.
- 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības.
-
2,6 miljoni eiro Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem.
2019. gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tai skaitā, lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
Salīdzinājumā ar 2018. gadu, šogad augs arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tēriņi. Tos plānots palielināt par 114 miljoniem eiro jeb nepilniem 4,5%. Pieaugs arī vietvaru rīcībā esošās naudas kopapjoms, norāda finanšu ministrs Reirs: "Pašvaldībām ir nodrošināts stabils pieaugums, tas būs ikkatrai pašvaldībai. Kopējais pieaugums, salīdzinājumā ar 2018. gadu, ir 85 miljoni eiro."
FM norāda, ka budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Vienošanās ir panākta vairākos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību budžetos 2019. gadā un tālākajām darbībām, lai atbalstītu īres namu būvniecību reģionos. Vienlaikus aktīva diskusija bija par pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu kopā ar speciālo dotāciju proporciju kopbudžeta nodokļu ieņēmumos un pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem 2019. gadā.
2019. gada pagaidu budžeta pamatprincipos noteica, ka tiek turpināta nemainīga valsts politika un atbilstoši tai
pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem,
neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.
FM uzsver, ka valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozi 100% apmērā, kas ļauj pašvaldībām rēķināties ar stabiliem ieņēmumiem pašvaldību budžetos.
Saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt piektdien, 8. martā. Parlaments to galīgajā lasījumā varētu pieņemt aprīļa pirmajā pusē.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets. 2019. gada budžeta aprēķinos par pamatu ņemts “pagaidu budžets” un iekļauti “neatņemami jautājumi”, tostarp paredzēts finansējums saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu izpildi un mediķu atalgojumam.
Ministru kabinets 8. februārī akceptēja šā gada valsts budžeta rāmi. Konsolidētā budžeta ieņēmumi šajā gadā plānoti 9,2 miljardi eiro, bet izdevumi – 9,4 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi pieaugs par aptuveni 400 miljoniem eiro, tomēr daļa nozaru šogad tā arī nesaņems tām apsolīto papildu finansējumu. Pedagogu algu kārtējam pieaugumam no šā gada 1. septembra nepieciešamie aptuveni deviņi miljoni eiro, visticamāk, netiks rasti.
