ĪSUMĀ:
- Elektroenerģijas cenas pieauguma daļēja kompensācija mājsaimniecībām.
- Dabasgāzes izmaksu pieauguma daļēja kompensācija mājsaimniecībām.
- Centralizētās siltumapgādes izmaksu pieauguma daļēja kompensācija.
- Granulu un brikešu izmaksu pieauguma daļēja kompensācija.
- Malkas izmaksu pieauguma kompensācija.
- Administratīvais process elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas cenu izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai
-
Lai atbalsta mehānismi stātos spēkā, likumprojekts vēl jāatbalsta Saeimai.
Atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem paredz 6 atbalsta veidu virzienus: centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, koksnes granulas, koksnes briketes un malka.
Kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.
Vienlaikus ar otrdien atbalstītajiem grozījumiem valdība arī nolēma paredzēt valsts pabalstu pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām septiņu mēnešu garumā, kā arī paredzēts uzlabot mājokļa pabalsta pieejamību, nosakot, ka atbalstu varētu saņemt arī personas ar lielākiem ienākumiem.
Elektroenerģijas cenas pieauguma daļēja kompensācija mājsaimniecībām
Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģijas cena pārsniedz 0,100 eiro par kilovatstundu (kWh). Aplēses liecina, ka šī cena apkures sezonā, visticamāk, pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju – 0,160 eiro/kWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro/kWh.
Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē, tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh.
Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, bet atbilstoši iepriekš minētajam mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh.
Likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas atbalstu, ņemot vērā patēriņa ierobežojumu un maksimālo kompensējamo cenu, piemēro pašvaldība pēc mājsaimniecības lietotāja iesnieguma, kam pievienots elektroenerģijas rēķins par noteikto atbalsta periodu – 2022. gada 1. oktobris līdz 2023. gada 30. aprīlis.
Elektroenerģijas tirgotājs rēķinā uzrāda vidējo elektroenerģijas cenu mēnesī, kad lietotājs patērējis elektroenerģiju pēc elektroenerģijas tirgus darbības principiem – ja vidējā cena pie patēriņa virs 500 kWh pārsniegs 160 eiro/MWh, atbalsts tiks piemērots.
Atbalstam kvalificējas tikai mājsaimniecību lietotāji. Mājsaimniecības lietotājam tiks kompensēta arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļa par kompensējamo elektroenerģijas izmaksu apmēru. Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir 2022. gada 1. oktobris līdz 2023. gada 30. aprīlis, pielīdzinot to vispārpieņemtajai centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures sezonai, savukārt pieteikumi pašvaldībā atbalstam elektroenerģijai tiks pieņemti no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam atbilstoši elektroenerģijas rēķinu izrakstīšanas periodiskumam par minēto atbalsta periodu.
Dabasgāzes izmaksu pieauguma daļēja kompensācija mājsaimniecībām
Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kā arī, ja to dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kWh/mēnesī jeb 21 kubikmetrs/mēnesī, piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,030 eiro/kWh.
Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenu starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzētais atbalsts būtu sedzams 50% no šī cenu pieauguma, proti, 35 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 0,035 eiro/kWh bez PVN.
Tomēr, ņemot vērā, ka regulētais tarifs mājsaimniecībām – saistītajiem lietotājiem kopš 1. jūlija ir ievērojami pieaudzis, ir paredzēts pagarināt maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi piemērošanas periodu par trīs mēnešiem. Līdz ar to šis maksas samazinājums tiek noteikts 0,030 eiro/kWh, izlīdzinot uz pagarināto atbalsta sniegšanas periodu. Proti, atbalsts pienāksies no šā gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Vienlaikus norādāms, ka dabasgāzes patēriņa slieksnis 21 kubikmetrs/mēnesī jeb 221 kWh/mēnesī pamatojams ar sadales sistēmas operatora AS “Gaso” sniegto informāciju un datu apkopojumu, kas raksturo robežu, no kuras dabasgāze tiek izmantota apkures nolūkos. Tāpat arī šī sliekšņa novērtēšanā un mājsaimniecību kvalificēšanās šim atbalstam izvērtēšanā pamatā tiek izmantots vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā, ko AS “Gaso” sniedz dabasgāzes tirgotājiem, balstoties uz faktisko iesniegto patēriņu par gazificēto objektu.
Dabasgāzes lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu nosaka uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda.
Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Atbalstu paredzēts sniegt jau no šā gada 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022. gada septembra – septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022. gada jūliju un augustu. Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu – dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa – tirgotājs līdz noteiktajam mēneša datumam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB), pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu par tirgotāja negūtajiem ieņēmumiem.
Atlaide automātiski tiks iekļauta gāzes rēķinos par periodu no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. aprīlim.
Centralizētās siltumapgādes izmaksu pieauguma daļēja kompensācija
Par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecības lietotājiem piemērotais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai tiek noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 eiro/MWh.
Tādējādi, ja SPRK vai pašvaldības noteiktais siltumenerģijas tarifs esošajā apkures sezonā būs 198 eiro/MWh, tad kompensācijas apmēra aprēķins būs (198 – 68) x 50% = 65 euro /MWh. Līdz ar to konkrētajā pašvaldībā mājsaimniecībā rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 68 + 65 = 133 eiro/MWh.
Ja mājsaimniecības lietotājiem centralizēto siltumapgādi nodrošina piegādātājs, kura tarifus nav apstiprinājusi ne SPRK, ne pašvaldība, tad centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu bez PVN nosaka 50% apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez PVN un siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 eiro/MWh, bet ne vairāk kā 300 eiro/MWh.
Atbalsta periods elektroenerģijas cenas kompensēšanai ir 2022. gada 1. oktobris līdz 2023. gada 30 aprīlis, pielīdzinot to vispārpieņemtajai centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures sezonai.
Tādējādi, ja siltumenerģijas piegādātājs nodrošina centralizēto siltumapgādi par maksimālo pieļaujamo cenu 300 eiro/MWh, tad kompensācijas apmēra aprēķins būs (300 - 68) x 50% = 116 eiro/MWh, bet mājsaimniecībai rēķins tiktu piestādīts pēc tarifa 68+116=184 eiro/MWh.
Kompensācijas rēķinu kopā ar aprēķinu – dati, kas ataino, kā rodas rēķina summa – centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs līdz konkrētam mēneša datumam iesniedz BVKB, pēc kura izskatīšanas BVKB tirgotājam atmaksā kompensācijas rēķinu.
Šajā atbalsta periodā centralizētās siltumapgādes iesniegto aprēķinu uzraudzīs BVKB visiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem, nepiemērojot prasību par revidenta atzinumu neregulētajiem centralizētās siltumapgādes tarifiem.
Granulu un brikešu izmaksu pieauguma daļēja kompensācija
Ņemot vērā arī būtisko granulu un brikešu izmaksu pieaugumu un granulu un brikešu patēriņa īpatsvaru individuālajā mājsaimniecību apkurē, noteikts granulu un brikešu cenu slieksnis – 300 eiro/tonnā, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija. Šāds slieksnis noteikts par pamatu ņemot centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas 70 eiro/MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā.
Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis – 10 tonnas brikešu vai granulu, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu/brikešu apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.
Tādējādi, ja granulas/briketes izmaksās iegādātas par 450 eiro/tonnā, tad valsts kompensēs 75 eiro un mājsaimniecības segtā daļa būs 375 eiro/tonnā. Ja granulas iegādātas par 600 eiro/tonnā, tad mājsaimniecības segtā daļa būs 500 eiro/tonnā un valsts kompensēs 100 eiro. Tāpat kā citos atbalsta maksājumos brikešu un granulu kompensācijas maksā iekļauts PVN.
Ņemot vērā, ka granulu un brikešu tirgus ir pilnībā neregulēts, bet darbojas absolūtajā atvērtajā tirgū, šāds kompensācijas instruments nav ieviešams caur granulu tirgotājiem. Tāpēc mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies granulas vai briketes, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā līdzīgi kā ar mājokļa pabalstu vēršas sociālajā dienestā, kas pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamās granulas/briketes iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad granulu/brikešu kompensācija tiek attiecināta par granulu/brikešu iepirkumu iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022. gada 1. oktobris līdz 2023. gada 30. aprīlis. Aplēses liecina, ka gada ietvaros mājsaimniecību granulu patēriņš būs 200 tūkstoši tonnas, savukārt brikešu patēriņš lēsts 36 000 tonnu.
Malkas izmaksu pieauguma kompensācija
Tāpat ar likumprojektu tiek noteikts atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija, bet kurai nav maksājuma apliecinoša dokumenta vienreizēja 60 eiro apmērā. Tāpat atbalsts tiks attiecināts arī malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments un kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro/berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro/berkubikmetrā.
Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī malkas izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 40 eiro/berkubikmetrā, bet ne vairāk kā 15 eiro/berkubikmetrā apmērā.
Malkas izmaksu robežvērtība pieņemta siltumenerģijai - 35 eiro/MWh, ņemot vērā, kas tas ir populārākais individuālas apkures kurināmā veids, vienlaikus, sociāli pieejamākais, sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas nekvalificējas papildus sociālajam atbalstam un kurām arī malkas kopējo izmaksu pieaugums ir proporcionāli izmaksā tikpat dārgi kā centralizētā siltumapgāde, brikešu vai granulu cenu pieaugums.
Malkas iegādes ar maksājuma apliecinošu dokumenta gadījumā uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar malku apkurināmo mājsaimniecību platību Ņemot vērā PVN ieņēmumu prognozi 2021. gadam malkai, aprēķināts, ka mājsaimniecības mēnesī patērē 216 000 berkubikmetrus.
Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamo malku iegādājas laikus pirms apkures sezonas sākuma, tad malkas kompensācija tiek attiecināta par malkas iepirkumu iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībā būs 2022. gada 1. oktobris līdz 2023.gada 30.aprīlis.
Iesniegums atbalsta malkai, kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, saņemšanai tiks pieņemts pašvaldībā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. novembrim.
Ja mājsaimniecība iesniedz pieteikumu 60 eiro atbalsta malkai saņemšanai, tālākais šīs pašas mājsaimniecības atbalsts ar pieteikumu ar maksājumu apliecinošiem dokumentiem un ņemot vērā augstāk minētos malkas cenas un apjoma nosacījumus tiek piešķirti no atbalsta apmēra, kas pārsniedz 60 eiro.
Mājsaimniecības lietotājs, kurš ir iegādājies malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem vēršas pašvaldībā līdzīgi kā ar mājokļu pabalstu, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Savukārt valsts tad sekojoši atmaksā šo kompensāciju pašvaldībai.
60 eiro fiksētā atbalsta apmērs malkai, kas iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam, bet kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, aprēķināts pēc šāda principa: ja malka pirkta pa 50 eiro/berkubikmetrā, tātad tiek kompensēti 50% no 10 eiro, jo tā ir cenas robeža, virs kuras ir 40 eiro atbalstam ar maksājumu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi tiek kompensēti 5 eiro/berkubikmetrā, kas atbilst 12 berkubikmetriem par 60 eiro, attiecīgi 35 – 12 = 23 berkubikmetri, par ko var prasīt atbalstu vēl ar čeku.
Paredzot vienreizēju 60 eiro atbalstu malkas iegādei bez maksājuma dokumenta, iedzīvotāji, kas iegādājušies vai vēl tikai iegādāsies malku ar čekiem, netiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā. Proti, ja uz 60 eiro atbalstu nepretendē un atbalstu saņem, tikai uzrādot maksājuma dokumentus, tad iedzīvotājs saņems atbalstu tā, kā likumā noteikts – līdz 35 berkubikmetru un par katru berkubikmetru noteikto apmēru – 50% no cenas virs 40 eiro, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru –, kas nozīmē, ka visas apkures sezonas laikā līdz 30. aprīlim personai iespējamais maksimālais atbalsts būtu 35 berkubikmetri x maksimums 15 eiro par katru berkubikmetru.
Piemērs, ja malka iegādāta ar maksājumu apliecinošu dokumentu un pirms tam nav bijis pieteikums un sekojošs atbalsts malkai 60 eiro apmērā: Ja malkas cena ir 60 eiro /berkubikmetrā, tad maksimālais atbalsts mājsaimniecībai ir (60-40)/2=10 eiro / berkubikmetrā x 35 = 350 eiro+PVN.
Piemērs, ja malka iegādāta ar maksājumu apliecinošu dokumentu un pirms tam ir bijis pieteikums un sekojošs atbalsts malkai 60 eiro apmērā: Ja malkas cena ir 60 eiro / berkubikmetrā, tad maksimālais atbalsts mājsaimniecībai ir (60-40)/2=10 eiro/ berkubikmetrā x 35=350 eiro+PVN – 60 eiro = 290+PVN (60 eiro saņemti pirms tam un tiek mīnusoti no papildus pieteiktā atbalsta).
Administratīvais process elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas cenu izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai
Atbalsts elektroenerģijas, granulu, koksnes brikešu, malkas iegādes izmaksu daļējai segšanai tiks realizēts caur pašvaldībām, izmantojot pašvaldības noteiktās struktūrvienības, kas konsultēs iedzīvotājus par atbalsta mehānismiem un nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un reģistrāciju.
Pašvaldības noteiktā iestāde nodrošinās iesnieguma par mājsaimniecības atbalstu un tam pievienoto dokumentu reģistrāciju, apstrādi un datu par piešķirto vai atteikto valsts atbalstu uzkrāšanu, izmantojot pašvaldību elektronisko pakalpojumu portālu “epakalpojumi.lv” un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu “SOPA” (turpmāk – administrēšanas lietojumprogramma).
Lai nodrošinātu iesnieguma par atbalsta mājsaimniecībām un tam pievienoto dokumentu reģistrāciju, apstrādi un uzkrāšanu, e-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā, tiks veiktas izmaiņas un izstrādāti pilnveidojumi, tajā skaitā pašapliecinājums par apkures sistēmas ar granulām, malku vai briketēm, kā arī apkures ar elektroenerģijas patēriņā balstītu tehnoloģiju, esību tiks veidots kā atzīme iesniegumā atbalsta saņemšanai.
Jaunais risinājums tiks veidots atbilstoši tam, ka, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Jaunais risinājums paredz attiecīgās informācijas iegūšanai izmantot administrēšanas lietojumprogrammā pieejamo informāciju.
E-pakalpojumu portālā un administrēšanas lietojumprogrammā elektroniski tiks reģistrēti sekojoši dati:
- mājsaimniecības (mājokļa) īpašnieka, kopīpašnieka vai īrnieka vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese, kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numurs, uz kuru pārskaitāms atbalsts mājsaimniecībai;
- datu reģistrēšanai tiek uzrādīta iesniedzēja pase vai identifikācijas (ID) karte;
- mājsaimniecības (mājokļa) īpašnieka, kopīpašnieka vai īrnieka iesniegums;
- mājsaimniecības (mājokļa) īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā;
- atzīme par pašapliecinājumu par atbilstošās apkures sistēmas esību un izmantošanu mājsaimniecības (mājokļa) apkurināšanai;
- maksājumu apliecinošs dokuments/-i čeks/-i vienā vai vairākos iesniegumos par ne vairāk kā 10 tonnu granulu vai brikešu vai 35 berkubikmetru malkas iegādi vienam (mājsaimniecībai) mājoklim laikposmā no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim vai elektroenerģijas rēķins/-i par laikposmu no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam, kurā patēriņš ir virs 500 kWh un salīgtā elektroenerģijas cena virs 0,160 eiro/kWh;
- pašapliecinājums atzīmes veidā, ka iesniedzējs pieteicies tikai vienam atbalsta mehānismam un citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta mājsaimniecībai saņemšanai par iesniegumā minēto mājsaimniecību.
Mājsaimniecība piesakās pašvaldībā no 2022. gada 1. oktobrim līdz 30. novembrim malkas bez maksājumu apliecinoša dokumenta/čeka atbalsta gadījumā par malkas iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 31. augustam, papildus augstāk minētajai informācijai norādot arī pašapliecinājumu par malkas iegādi. Mājsaimniecība piesakās pašvaldībā atbalsta saņemšanai, uzrādot maksājumu apliecinošu dokumentu (čeks, pārskaitījums) par kurināmā iegādi, iesniedzot vienu vai vairākus iesniegumus, bet kopumā uz mājokli konkrētajā adresē nepārsniedzot noteiktos ierobežojumus iegādes periodā – no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim, kā arī iesniedzot pieteikumu atbalstam ne biežāk kā reizi mēnesī.
Elektroenerģijas atbalsta gadījumā mājsaimniecība piesakās pašvaldībā atbalsta saņemšanai, uzrādot elektroenerģijas rēķinu, iesniedzot vienu vai vairākus iesniegumus ne biežāk kā reizi mēnesī, bet kopumā uz mājokli konkrētajā adresē nepārsniedzot noteiktos ierobežojumus elektroenerģijas patēriņa atbalsta periodā – no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Ja čekā/maksājumu apliecinošā dokumentā parādās cita malkas mērvienība, kas nav berkubikmeti, tad iesniedzējs norāda kādu no šādām pieejamajām mērvienībām, kas ar atbilstošu koeficientu iesniegumā tiks pārrēķinātas berkubikmetros: cieškubikmetri, steri, litri, kilogrami.
Ja čekā/maksājumu apliecinošā dokumentā neparādās malkas mērvienība, iesniedzējs to sarēķina un norāda vienā no piedāvātajām mērvienībām. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka iesniedzējs nav ieinteresēts norādīt lielāku apjomu, jo tad drīzāk tiks sasniegts noteiktais atbalsta apjoma limits, tas matemātiski var samazināt kurināmā cenu zem sliekšņa, kas kvalificējas atbalstam un turpmāku iesniegumu vairs nevarēs iesniegt. Savukārt mazāku apjomu tas nav ieinteresēts norādīt, jo tas matemātiski sadārdzina vienas mērvienības (tonna/berkubikmetrā) cenu, bet vienai mērvienībai ir noteikts maksimālais kompensācijas apjoms jeb augšējā iegādes cenas robeža, virs kuras atbalstu vairs nevar saņemt.
Likumprojektā paredzēts, ka valsts kompensē pašvaldībām izdevumus 100% apmērā elektroenerģijas, granulu, brikešu un malkas izmaksu pieauguma daļēju kompensāciju mājsaimniecībām sniegšanu līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Iesniegumu izskata un atbalstu piešķir un izmaksā pašvaldība. Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu.
Taču valdības sēdē par brikešu, malkas, granulu un siltumsūkņu izmantošanas cenu pieauguma kompensāciju administrēšanas un izmaksāšanas uzticēšanu pašvaldībām izvērtās plašas diskusijas. Pašvaldību pārstāvji sēdē cēla trauksmi, ka vietvaru sociālie dienesti jau ir ļoti noslogoti un atbalstu piešķiršanas izskatīšana var ieilgt. Tikmēr valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pie piedāvātā regulējuma ir ieguldīts daudz darba, bet tas neliedz veikt arī korekcijas pēc tā atbalstīšanas.
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteikt laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl būs jāskata Saeimai, kura to varētu darīt sēdē 11. augustā. Paredzēts, ka tas stātos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Tāpat paredzēts, ka pēc likuma pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti informatīvie materiāli par visiem likumprojektā paredzētajiem atbalsta instrumentiem, lai šos informatīvos materiālus pašvaldības varētu izmantot komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji Rīgā piesardzīgi vērtēja valsts solīto atbalstu apkures sezonā. Cilvēki izdzīvošanu nākamajā apkures sezonā saista ar dzīves līmeņa krišanos un citām problēmām.
KONTEKSTS:
Valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma mājsaimniecībām. Turklāt atbalsts būs ne tikai par centrālo apkuri, kā arī apkurē izmantotu elektrību, gāzi un granulām, par ko koalīcija vienojās iepriekš, bet arī par malku un koksnes briketēm. Par atbalstu vēl jālemj Saeimai.
