ĪSUMĀ:
- Atbalsta plānu no 2021. gada atcelt OIK maksājumu elektrības patērētājiem.
- Zaļās enerģijas ražotājus plāno atbalstīt no valsts budžeta.
- OIK maksājumu plāno daļēji uzlikt lielākajiem CO2 emitētājiem.
- Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 miljonu eiro 2021. gadā, tad katru gadu samazinātos.
- No 2020. gada plāno uzticēt enerģētikas politikas kontroli Būvniecības kontroles birojam.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Tāpat valdība atbalstīja vairākus Ekonomikas ministrijas piedāvātos risinājumus valsts atbalstu saņemošo staciju papildu kontroles mehānismu ieviešanai, lai nodrošinātu negodprātīgu komersantu izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas, kā arī no 2020. gada uzticēt enerģētikas politikas kontroles funkcijas Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB).
Ekonomikas ministrija piedāvā valsts atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī atbalstu par uzstādīto jaudu no 2021. gada segt tieši no valsts budžeta.
“Esmu gandarīts, ka Ministru kabinetā tika atbalstīti piedāvātie virzieni, kā atcelt OIK, pilnībā pārveidojot atbalsta finansēšanas sistēmu - atbalsta slogu noņemt no visas Latvijas sabiedrības un uzņēmēju rēķiniem, un daļēji uzlikt to uz lielākajiem CO2 emitētājiem pēc principa “piesārņotājs maksā”,” norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
“Arī OECD šo atzīst par labu praksi, un jāmin, ka OECD valstu vidū Latvija šobrīd ir ceturtā pielaidīgākā valsts piesārņotājiem. Paralēli tam, īstenojot efektīvu atbalsta saņēmēju kontroli un pārdomāti īstenojot valsts atbalsta apmēra ierobežošanu, iespējams panākt atbalsta izmaksu samazinājumu – jau šī gada pirmajā pusgadā tas sarucis par 22 miljoniem un turpinās sarukt,” uzsvēra Nemiro.
Tādējādi ar 2021. gadu valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 miljonu eiro 2021. gadā un pēc tam ar katru gadu samazinātos, ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražotājiem atbalsta mehānisma ietvaros beigtos atbalsta termiņš un, īstenojot citus šajā informatīvajā ziņojumā minētos pasākumus, ir iespējams atbalsta izmaksu samazinājums.
Vienlaikus ministrija piedāvāja un atbalstīja atbalstīja piecus rīcības virzienus OIK problemātikas risināšanai:
1. Efektīvas valsts atbalsta sistēmas kontroles ieviešanu, paredzot enerģētikas valsts atbalsta mehānisma uzraudzības funkcijas nodošanu BVKB, enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevas ieviešanu, kā arī valsts atbalsta saņēmēju auditu pabeigšana līdz 2019. gada beigām, vienlaikus nosakot mērķi ikgadējam minimālajam pārbaudāmajam staciju skaitam - vismaz 100 elektrostacijas.
2. Stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, ieviešot stingrākus elektrostaciju darbības nosacījumus, elektrostacijas vienota tehnoloģiskā cikla principu un pastiprinot lietderīgā siltuma izmantošanas prasības un kontroli. Vienlaikus paredzēts noteikt papildu prasības biogāzes stacijām attiecībā uz atlikumproduktu, tostarp kūtsmēslu, izmantošanu. Tāpat plānots noteikt stingrākas sankcijas par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.
3. Atbalsta apmēra ierobežošanu, pārskatot elektroenerģijas iepirkuma cenu formulas ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām un pilnveidojot pārkompensācijas novēršanas mehānismu.
4. Radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas, pilnveidojot izcelsmes apliecinājumu sistēmu, izstrādājot risinājumu biogāzes stacijām pāriešanai no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu un pārskatot dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām.
Daļa piedāvāto risinājumu jau ir iestrādāti grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā, pie kuriem tagad strādā Saeima.
KONTEKSTS:
Janvāra pirmajā pusē, kad vēl nebija izveidota jaunā valdība, Zaļo un zemnieku savienība, kam nākamajā valdībā bija paredzēts opozicionāru liktenis, Saeimā virzīja aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Uzdevumu par jomu atbildīgajai ministrijai Saeimas sēdē atbalstīja 86 deputāti.
Taču EM secināja, ka steidzīga OIK atcelšana rada vairākus riskus - gan OIK saņēmēju prasības tiesā par miljardu eiro, gan dārgāku elektrību, kuru nāktos importēt, jo vairākas elektrostacijas bez atbalsta tiktu slēgtas, gan siltuma tarifu pieaugumu, jo daudzviet siltumu ražo atbalstu saņēmēji – koģenerācijas stacijas. Valdība nolēma nevirzīt tālāk ieceri atcelt OIK līdz 31. martam, un EM strādāja pie alternatīvām.
Nemiro gan apgalvoja, ka pēc valdības lēmuma nevirzīt tālāk obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie vairākiem scenārijiem, kuru galvenais mērķis ir samazināt elektrības rēķinus, un to var izdarīt šogad.
