Valdības šodien lemtais nozīmē – palielināsies gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti.
Pašlaik vismazākais ienākums ir 109 eiro, no jūlija tas pieaugs līdz 125 eiro.
Lai gan pieauguma summa nav ļoti liela, fakts, ka šīs summas tiek palielinātas ir ārkārtīgi būtiski, uzsvēra labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Tā attieksies uz nabadzības riskam vairāk pakļautajiem cilvēkiem. Mainīsies gan metode, kādā noteiks šos sliekšņus, gan arī veids, kādā tiks pārskatīti minimālā ienākuma sliekšņi. Šobrīd tos pārskata reizi trijos gados. Turpmāk tas būs piesaistīts pie mājsaimniecības vidējiem ienākumiem Latvijā un tiks noteikts garantētais minimālais ienākums 20% apmērā no šiem sliekšņiem. Un pārskatīsim reizi gadā," skaidroja ministre.
Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju.
Visu minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai, t.sk. līdzfinansējumam pašvaldībām 30% apmērā ir rasts papildu finansējums valsts budžetā – šogad 10,4 miljoni eiro, bet 2024. gadā tam būs nepieciešams jau vismaz divreiz lielāks apmērs.
Valdības atbalstītie grozījumi likumā "Par sociālo drošību" paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi, tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Līdz ar to kopā ir sagatavoti grozījumi piecos likumos.
Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas noteikti procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, ir atšķirīgi dažādām sociālām grupām, tiem tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī tā apmērs mainās atkarībā no tā, kāda ir cilvēkam noteiktā invaliditātes grupa, kā arī, vai cilvēks ar invaliditāti ir vai nav nodarbināts. Visu minimālo ienākumu sliekšņu apmēru uzskaitījums no 2023. gada 1. jūlija – pievienotajā tabulā.
Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmēru pensijas vecumu sasniegušajiem, kuriem nav uzkrāts pietiekams darba stāžs vecuma pensijas piešķiršanai, un cilvēkiem ar III invaliditātes grupu palielinās no līdzšinējiem 109 līdz 125 eiro mēnesī (20% apmērā no ienākumu mediānas), savukārt cilvēkiem ar III invaliditātes grupu kopš bērnības – no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no ienākumu mediānas). Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra aprēķinā tiek saglabāts nosacījums par koeficientu piemērošanu pie pabalsta bāzes apmēra un piemaksas veikšanu, ja cilvēks nav nodarbināts. Tāpat pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) tiks palielināts no 136 līdz 157 eiro mēnesī (25% apmērā no ienākumu mediānas), no septiņu gadu vecuma – no 163 līdz 188 eiro mēnesī (30% apmērā no ienākumu mediānas).
Pašvaldību sociālās palīdzības ietvaros nodrošinātos minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā – koeficientu 0,7. Attiecīgi garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis būs 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
GMI slieksnis tiek izmantots arī mājokļa pabalsta aprēķināšanas formulā. GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai mājsaimniecībai piemēros dažādus koeficientus atkarībā no mājsaimniecības sastāva – atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients būs 2,5, mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficients 2, mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficients 2, bet pārējām mājsaimniecībām – koeficients 1,5. Koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam.
Grozījumi nosaka, ka valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30% apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta apmēra. Grozījumi paredz arī noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās. Tas darīts, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
LM norādīja, ka grozījumi likumos paredz noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, un tas ir atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem attiecībā uz nepieciešamību minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam.
"Minimālo ienākumu līmeņa reforma ir viena no galvenajām šī gada budžeta prioritātēm, lai atbalstītu trūcīgākos iedzīvotājus. Tas būs tiešs ieguvums iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, jo celsies gan mazākās pensijas, gan mājokļa pabalsts, gan garantētais minimālais ienākums. Minimālie ienākumu sliekšņi turpmāk arī mainīsies katru gadu, atbilstoši ienākumu mediānai," skaidroja labklājības ministre.
Minētās izmaiņas nosaka grozījumi likumā "Par sociālo drošību", Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā "Par valsts pensijām", likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas otrdien, 24. janvārī, pieņemti valdības sēdē. Tie vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
