Precizējums
Ziņā precizēts kopējais atbalsta apmērs, kas sākotnēji bija lēsts ap 425 miljoniem eiro.
Valdība atbalstīja centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšanu. Tiek prognozēts, ka siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc līdz 150 eiro par MWh saglabās jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%. Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 87 miljoni eiro.
Tāpat atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana mājsaimniecībām. Cenas slieksnis būs 108,7 eiro par MWh, un valsts kompensēs tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni. Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 10,89 miljoni eiro.
Mājsaimniecībām kompensēs arī elektroenerģijas cenas pieaugumu. Visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh būs par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu. Savukārt par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh/mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 67 miljoni eiro.
Uzņēmumu atbalstam valdība atbalstīja ieceri uzņēmumiem kompensēt pusi no elektrības sadārdzinājuma virs 160 eiro par MWh. Atbalsta sniegšanai nepieciešamais kopējais finansējums – 257 miljoni eiro. Tas attieksies gan uz visiem uzņēmumiem, gan citām juridiskajām personām, tajā skaitā biedrībām, izglītības un ārstniecības iestādēm. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādīja, ka tas palīdzēs arī sporta būvēm, piemēram, ledus hallēm, kas sūdzējušās par to, vai spēs pastāvēt ar augošajām energoresursu cenām. "Tas negarantē, ka tiek segtas visas izmaksas, bet palīdzēs tiem, kas prot saimniekot efektīvi," sacīja ministre.
Ekonomikas ministrijā informēja, ka jaunais atbalsta pasākums nepārklāsies ar energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem noteikto atbalstu. Šajā likumā noteiktais atbalsts tiks piemērots automātiski un samazinās elektroenerģijas izmaksas, kas atspoguļojas galalietotāja rēķinā. Energointensīvo apstrādes uzņēmumu atbalsts tiks piemērots, ņemot vērā atbalstu, kas piemērojams uz šī likuma pamata, proti, atsauces elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas.
Visās atbalsts programmās to periods ir no 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts tiks piešķirts automātiski.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka valdība ir gatava papildināt atbalsta pasākumus, ja būs izmaiņas apstākļos.
Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka "pārziemošanas atbalsta pakotne" ir ļoti nozīmīga. "Šī pakotne kopumā, mēs redzam, ka jau ir lēsta virs miljarda eiro atbalstam. Tas ir kaut kur ap 3% procentiem no mūsu iekšzemes kopprodukta. Tā ir pārziemošanas pakotne. Tā ir ar domu, ka mūsu ekonomika un mūsu uzņēmumi turpina strādāt, patur savu konkurētspēju," viņš sacīja.
Premjers arī uzteica Ekonomikas ministrijas spēju atrast iespēju veidot mērķētus atbalsta pasākumus saistībā ar elektrības patēriņu – proti, ka atbalsts būs tikai par pirmajām 100 kWh.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Un pirmdien, 19. septembrī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sēdes paziņoja, ka Latvijā plānots noteikt cenu griestus centrālajai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai. Jau iepriekš vēstīts, ka energoresursu cenu griestu ieviešanai valstij nāktos aizņemties.
